Kristīne Anže – dzīve pēc mīļotās dvīņumāsas un mammas aiziešanas
KRISTĪNI ANŽI mēs zinām kā jauko un smaidīgo TV3 ziņu moderatori. Dzirdot viņas nosvērto balsi ēterā, ir grūti iedomāties, ka beidzamais gads Kristīnes dzīvē nācis ar lieliem izaicinājumiem – Kristīne vada TV3 Ziņu dienestu un veiksmīgi to darījusi arī koronavīrusa izraisītās krīzes laikā – un milzu zaudējumiem: viņas mīļotās dvīņumāsas un mammas aiziešanu.
Foto: Liene Pētersone. Stils: Agita Vismane
Vadīt jaunus procesus
«Pa šo laiku mani iegriezuši vairāki karuseļi – no viena izkāp un ir nākamais. Ja runājam par televīziju, tad kā tagad atceros: 8. novembrī tika paziņots, ka LNT pārtrauc darbību un mūsu ziņu dienestus apvienos. Tas bija smags laiks, un sēras par notikušo savos kolēģos jūtu joprojām. Uzbūvēt ko jaunu kopā nav viegli, jo agrāk mēs bijām konkurenti… Arī mūsu darba pieredze un stils ir atšķirīgi – mēs to saucam par diviem dažādiem DNS, kuri nu ir jāsavieno vienā kopīgā, un uz priekšu jādarbojas ar lielu jaudu un entuziasmu. Abām pusēm atkāpties no «mēs darījām tā», «bet mēs savukārt darījām šitā» nav viegli. Tas laikam ir sarežģītākais – panākt, lai komandā vairs nebūtu dalījuma mēs un viņi. Bet zaudējuma sāpes joprojām jūt visi kolēģi. Kā bija man? Es tik daudz savā dzīvē esmu zaudējusi, ka protu pielāgoties un nedzīvot pagātnē. Mani palūdza vadīt šo procesu – no diviem kolektīviem izveidot vienu – un nodrošināt ziņu dienesta darbību: to turpinu darīt joprojām.
Tikai piedzīvojot visu, ko jūtam, ir iespējams bēdām iziet cauri: tuvu cilvēku zaudējumu nevar aprakt darbā.
Otru manu darba karuseli radīja koronavīrusa izraisītā krīze: tas iegriezās ārprātīgā režīmā. Tas ietekmēja visus, taču, ja daļa uzņēmumu piedzīvoja sastingumu, tad mums – gluži otrādi – bija jāstrādā ārkārtīgi straujā tempā. Kad vairs nevarējām aicināt viesus uz rīta raidījumu 900 sekundes, bija jāatrisina tehniskā situācija, lai nodrošinātu radījuma darbību arī turpmāk. Redakcijas sadalījām divos stāvos. Ja kāds no kolēģiem jutās slikti, viņu sūtījām veikt analīzes, kā arī viņš palika mājās. Tad mēs apzinājām viņa kontaktu loku un arī šiem kolēģiem lūdzām nenākt uz darbu. Tiklīdz tika saņemti negatīvo analīžu rezultāti, atviegloti uzelpojām. Neesmu cilvēks drāma: pagaidu faktus un tikai tad pieņemu lēmumus. Tomēr fonā spriedze bija un ir jūtama arī pašlaik, kad it kā kļuvis mierīgāk. Mums gan ir arī reāls plāns, kā rīkoties, ja kādi kolēģi saslimst: vēlamies būt soli priekšā un parūpēties, lai ziņu raidījumus varam nodrošināt jebkurā gadījumā. Taču ceru, ka šie pasākumi nebūs jāiedarbina.
