Krišjāņa Kariņa politiskās dejas stratēģija
Mums izdevās pierunāt premjerministru sarunai izdevniecībā un bez preses padomnieku klātbūtnes. Sarunas beigās izskanēja vārdi – man vēl negribētos doties prom. Cilvēciska sapratne ir vajadzīga ikvienam. Lai politisko lēmumu diskusijas šoreiz paliek citiem žurnālistikas žanriem. Mūsu simpātijas vai antipātijas var būt dažādas, bet nenoliedzami, pateicoties Latvijas sabiedrības izvēlei, Krišjānis Kariņš ir aizvadītā gada veiksminieks.
Foto: Matīss Markovskis
Kāda ir atšķirība starp dzīvību un nāvi? Dzīvība ir tikai tad, kad tu nepadodies. Padoties nozīmē izstāties.
Intervija publicēta 2023. gada janvāra žurnālā «Santa».
– Iepriekšējie četri gadi premjera krēslā jums nebija vienkārši – bijāt līdz robežai novests pandēmijas laikā, tad nāca karš. Kā boksa ringā – kad sitieni nāk no visām malām, svarīgākais ir piecelties. Kur jūs ņemat spēku piecelties?
– Neuztveru visu tik dramatiski, šādās kategorijās ikdienā nedomāju. Cenšos naktīs labi gulēt, katru dienu vingrot, lai fiziski spētu izturēt. Nedomāju, ka man ir stipri grūtāk nekā citiem katram savā darbā. Jā, katram ir savs sāpju slieksnis, bet kuram ir viegli? Mani darbā dzen vēlme panākt rezultātu. Kāpēc vispār iegāju politikā? Tas notika, pat neērti atzīt, jau pirms divdesmit gadiem. Toreiz bērni bija mazi, visi pat vēl nebija dzimuši. Doma bija vienkārša – gribēju, lai valsts, kurā viņi uzaugs, būtu labāka.
