Kremļa opozicionārs ar latviešu saknēm – Vladimirs Kara-Murza
Karš jau bija sācies, kad Vladimirs Kara-Murza ieradās Maskavā, lai Borisa Ņemcova nāves septītajā gadadienā atdotu godu nogalinātajam draugam un domubiedram. Pēc režīma pavēles divreiz indētais opozīcijas politiķis zināja, ka riskē, ierodoties valstī.
Foto: no Bušu ģimenes arhīva
Domāju, pašreizējais režīms ļoti gribētu, lai visi tie cilvēki, kas aktīvi pret to uzstājas, tā sakot, savāktu savas parpalas un aizbrauktu no valsts.
Tiem, kuri centās Vladimiru atrunāt no šī brauciena, izrādījās taisnība. 11. aprīlī politiķa advokāts satraukts ziņoja no Maskavas: Vladimirs Kara-Murza aizturēts pie savas mājas, jo, izdzirdot policistu uzrunu, «mainījis kustības virzienu, paātrinājis gaitu». Par nepakļaušanos policijas darbiniekiem opozicionāram vispirms piesprieda 15 diennakšu administratīvo arestu, bet pēc tam divu mēnešu pirmstiesas apcietinājumu, apsūdzot viltus ziņu izplatīšanā par Krievijas armiju. Nesenie likuma grozījumi par to paredz cietumsodu līdz 15 gadiem. Zinot, kā Krievijā strādā tiesas, Putina konsekventā kritiķa nākotne ir teju paredzama…
Kad Vladimirs Kara-Murza brīnumainā kārtā atguvās pēc pirmās indēšanas 2015. gadā, kādā no daudzajām intervijām viņš, kā nākotni paredzēdams, teica: «Protams, nav patīkami, ka mani mēģināja noslepkavot, bet es uzskatu, ka mums, kas esam Krievijas demokrātiskās opozīcijas sejas, ja gribat – līderi, nav tiesību slēpties, bēgt, pārtraukt savu darbību. Mums vienkārši nav tādu morālu tiesību. Domāju, pašreizējais režīms ļoti gribētu, lai visi tie cilvēki, kas aktīvi pret to uzstājas, tā sakot, savāktu savas parpalas un aizbrauktu no valsts. Mēs viņiem šādu prieku nesagādāsim. Uzskatu, ka mums ir jāpaliek un jāstrādā, jāturpina darīt to, ko uzskatām par pareizu. Tā ir mūsu valsts, un mēs nevienam negribam to atdot.» Pie šī sava uzskata opozicionārs palika arī pēc otrās indēšanas 2017. gadā. Abas reizes Vladimiram diennakts laikā izslēdzās visi galvenie orgāni – nieres, aknas, sirds, plaušas; ārsti sievai teica, ka izredzes izdzīvot ir tikai pieci procenti. «Tā neapšaubāmi bija saindēšana,» viņš atcerējās. «Tīša, ar mērķi nogalināt. Tādā veidā nebaida. Tādā veidā grib nogalināt. Tā ir ļoti sadistiska metode, jo, kamēr zaudē samaņu, ir šausmīgas sāpes…» Sekoja nedēļas komā, tad smaga atgriešanās normālā dzīvē, no jauna mācoties visu, arī staigāt.
Tiklīdz pēc medicīniskās rehabilitācijas ārzemēs atgriezās Krievijā, viņš abas reizes izmeklēšanas komitejā iesniedza pieteikumu ierosināt krimināllietu par slepkavības mēģinājumu politiska vai ideoloģiska naida dēļ. Bez rezultāta.
«Tas, ka Vladimirs, kuru es saucu, kā viņa vecvectēvu, par Voldemāru, tagad cietumā gaida tiesu, ir briesmīgi,» asaras valdot, saka Anta Buša. Bijusī Latvijas Radio žurnāliste, Atmodas laika Augstākās Padomes Preses centra vadītāja vietniece, pārstāv opozicionāra Latvijas radus.
