Klāvs Elsbergs. Delfīns divos okeānos
Savas paaudzes dzejnieku etalons. Populārs kā estrādes zvaigzne. Naktīs viņš atdzejoja Apolinēru, Eliāru, Gilviku. Tulkoja Vonnegūtu… Dienā – radīja nikno avangarda žurnālu Avots. Vismīļākais vīrietis savai sievai, divu mazu bērnu tēvs. KLĀVS ELSBERGS.
Foto: No Irēnas Auziņas personiskā arhīva
Vēstures fakti un dzeja paliek nemainīgi. Klāvs iet bojā mīklainos apstākļos – caur stikliem no Dubultu Rakstnieku nama devītā stāva. Visiem, kas viņu pazina, netaisnības izjūta nekad nenorims. 3. janvārī viņš svinētu 60. Taču viņam vienmēr paliks 28 – kā toreiz, 1987. gada 5. februārī.
Billes dēls
Blīva un īsta dzeja – atbrīvotība, vieglums. Nežēlīgi patiesa, dzīves prozā sakņota, tomēr paradoksāli poētiska. Rūgts ir ne tikai analgīns,/ bet arī dzīve, ziniet… Šīs tik viedās rindas. Dzejniece Amanda Aizpuriete atzīst: Klāvs citiem iedvesa pārliecību, ka dzeja ir gluži nepieciešama normālai dzīvei. Tā arī bijusi Klāva lielākā neparastība – liela talanta iekļaušana parastā dzīvē. Kā delfīns, kuram pieder divi okeāni vienlaikus… Ar visām straumēm un siltajiem līčiem viņš brīvi peldēja gan dzīvē, gan mākslā.
Pasaulē nākt Klāvam nav bijis viegli. Triju dienu mokas un piedzimšana asfiksijā – tā daudzus gadus vēlāk atzīsies dzejniece Vizma Belševica un atklās: «Viņš bija ļoti noslēgts bērns. Jautāja, kā jau visi bērni, daudz, stāstīja maz. Tikpat kā nemaz. Klāva dzejā ir rindas: tā liepa, kas nokalta no manām asarām. Liepa nokalta, bet viņš savas asaras nerādīja.»
Viņš pierakstīts par dēlu vai desmit pazīstamākajiem tā laika rakstniekiem – sākot ar Jevtušenko, beidzot ar Vācieti.
Klāvs bija pirmklasnieks, kad Vizma satika tulkotāju Zigurdu Elsbergu, vēlāko vijoļbūves maestro. Elsbergs tobrīd strādāja Latvijas Radio un bija ieradies dzejnieci intervēt. Tā sākusies liela mīlestība. Mierīgs cilvēks ar ļoti spēcīgu iekšējo kodolu, pašaizliedzīgs, izpalīdzīgs. Viņš Klāvu adoptēja desmit gadu vecu. Kā zina stāstīt dzejnieks Jānis Elsbergs, brālis pierakstīts par dēlu vai desmit pazīstamākajiem tā laika rakstniekiem – sākot ar Jevtušenko, beidzot ar Vācieti. Patiesībā bioloģiskais tēvs bijis ukraiņu rakstnieks, kurš ģimenē nekad nav ticis pieminēts, nekad zēnu nebija audzinājis. Bet, kā uzsver Jānis, tas nebija ukraiņu dzejnieks Mikola Vinhranovskis, kura dzeju Belševica tulkojusi. Zigurdam Klāvs kļuva par dēlu arī pēc būtības.
