Kas ir modernā krāpšana jeb Mēs taču tikai sarakstījāmies!
Iespējams, šī ir kļuvusi par mūsu laikmeta zīmi – romantiska, erotiskas nokrāsas sarakste telefonā, kura it kā ir un tomēr it kā nemaz nav partnera krāpšana. Pašķetināsim to visu rūpīgāk!
Foto: Shutterstock
Konsultē psihoterapijas speciāliste SOLVITA VEKTERE
Telefons uz virtuves galda pīkstēja bez mitas. Atkal vīrs aizmirsis telefonu mājās! Nospiežot uz skaņas izslēgšanas podziņas sānā, ieslēdzās ekrāns, bet tajā – dialogu logs, kur sarakstījās kāda Alisīte un, nu, jā, mans cienītais vīrs.
Es pazīstu daudzas godīgas sievietes, bet neticu, ka kaut viena no viņām šajā brīdī izslēgtu telefonu un teiktu, ka svešas vēstules lasīt nav pieklājīgi. Tas ir mans vīrs, ar kuru mēs solījāmies būt kopā priekos un bēdās.
Kodu uzminēju ar otro piegājienu. Protams, ka es visu izlasīju. Lipīgi saldi un banāli, un būtu smieklīgi, ja nebūtu tik sāpīgi.
Skrullēju ziņas atpakaļ, atpakaļ, ak šausmas, vēl atpakaļ… Šī sarakste ilgst mūžību! Pa kuru laiku viņš vispār strādā?
Man šķita, ka mums ar vīru ir tuvas, sirsnīgas attiecības. Skaidrs, ka vairs nav kā tikko pēc iepazīšanās, bet kuram tad tā ir pēc vairāk nekā padsmit gadiem laulībā? Bet mums taču kopā ir labi, ērti, patīkami. Kas ir šī sieviete? Un kāpēc viņām to vajag? Kur viņš to atradis? Tinderī speciāli meklējis? Viņi reāli arī tiekas? Viņiem ir sekss? Nē, es neko, patiešām neko nesaprotu!
•••
Šāda slepena sarakste jau neko neatrisina. Tā uz laiku var iedot krāšņas, bet īstenībā nevērtīgas emociju putas.
Iespējams, ka slepena sarakste, kas patiešām norit vien virtuālajā pasaulē un abi iesaistītie dzīvē fiziski nemaz nesatiekas, ir viens no biežākajiem mūsdienu krāpšanas veidiem. Tiesa, daudzi to nemaz neuzskata par krāpšanu. Jo īpaši tie, kuri sarakstās. Un tomēr mobilo telefonu, kurā ziņapmaiņa visbiežāk norit, virtuālo vēstuļu draugi rūpīgi slēpj no dzīvesbiedra. It kā jau nekā TĀDA tur nav, un tomēr labāk lai nepamana un liekus jautājumus neuzdod! Sak, tas ir mans mazais, slepenais prieciņš, kas nevienam neko ļaunu nenodara. Tomēr stāsta pamatbūtība ir par kaut kā deficītu reālajā dzīvē un vēlēšanos to aizlāpīt it kā visvienkāršākajā, nesāpīgākajā veidā, neapgrūtinot sevi ar iedziļināšanos un, iespējams, nepatīkamu emociju un patiesību konfrontēšanu. Tikai šāda slepena sarakste (vai vairākas) jau neko neatrisina. Tā uz laiku var iedot krāšņas, bet īstenībā nevērtīgas emociju putas.
