Kārtības feja Dana Gulbe: Sakārtojot telpu, sakārto dzīvi!

Emocionālā motivācija

Klīniskā psihologa Džordona Pītersona aicinājums dzīvē apjukušiem cilvēkiem sakārtot savu telpu ir loģisks, jo, kad galvā ir pilnīga putra, prātā visu salikt pa plauktiņiem ir neiespējamā misija.

Kārtojot māju, par katru priekšmetu sev jāuzdod jautājums: kāpēc tieši šo lietu es paturu?

Turklāt dzīve ne vienmēr ir paredzama, tādēļ viegli ir nonākt situācijā, kad šķiet: mēs neko daudz nekontrolējam un neietekmējam. Un tas rada iekšēju trauksmi. Lūk, šī arī ir telpu kārtošanas galvenā jēga: pieskaroties fiziskam objektam, kuru var kaut kur nolikt, grupēt, šķirot, mēs atgūstam kontroli. Un, kad fiziskā telpa mums apkārt ir tāda, kādu to vēlamies redzēt, ir vieglāk noticēt arī tam, ka dzīvē kopumā kontroles izjūtu mēs varam atjaunot. «Gaidīt, ka sakārtosies satraukts prāts un tas reflektēsies apkārtējā vidē, ir naivi. Ir jāiet pretējais ceļš – sakārto telpu visapkārt un tad pavēro, kas tevī ir mainījies. Mana pieredze rāda, ka daudzi cilvēki pēc fiziskās telpas sakārtošanas sāk kārtot arī to, kas nav taustāms, – domas, mērķus, vīzijas,» uzsver Dana.

DANAS PADOMS
Mēs nevaram kontrolēt citus cilvēkus, tāpēc svarīgi ir nevis iet uzbrukumā citiem mājiniekiem, bet sākt ar lietām, kas pieder tikai tev. Vienīgi tad, kad tās sašķirotas, varam sākt kārtot lietas, kas pieder vairākiem ģimenes locekļiem, un pēc tam jau maigi mudināt vīru sakārtot arī savējās. «Pat tad, ja vīrs un bērni kopīgajās telpās kārtību neuzturēs, tu vienmēr varēsi atvērt, piemēram, savu zeķu atvilktni un papriecāties. Šādi mēs mājoklī izveidojam sev saliņas, kurās patverties, kad šķiet, ka visi citi ģimenē ir kā no citas planētas.»

Nonākt kontaktā ar sevi