Kapelāne Agnese Megne: Man bija posms, kad šķita – īsta dzīvotprieka nekad vairs nebūs
Viņa ar vīru izgājusi cauri ļoti sāpīgai, bet dziedinošai un transformējošai pieredzei, pametusi stabilu darbu, vadītājas amatu, lai tagad sniegtu mierinājumu nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem, strādājot par kapelāni uzņēmumā Hospiss Māja, kā arī par dažādiem zaudējumiem godīgi runātu gan Instagram, gan raidierakstā Visam savs laiks, mēģinot pierādīt, ka mūsu dzīvē patiešām tā ir – savs laiks priecāties, savs laiks arī skumt un sērot. Kapelāne Agnese Megne.
Foto: Ieva Andersone
Kas ir kapelāns?
Klīniskās garīgās aprūpes speciālists jeb kapelāns ir specializējies atbalsta sniegšanā cilvēkiem, kas piedzīvojuši zaudējumu. Ne vienmēr zaudējums saistīts ar nāvi. Tā var būt cīņa ar smagu slimību, kurā tiek zaudēta ierastā ikdiena un iegūta neprognozējama nākotne, kāda orgāna vai tā funkcijas zaudējums, nespēja tikt pie bērniņa.
Man šķita, ka arī Instagram saldajā vidē, kurā viss ir tikai pozitīvi, kolosāli, kapitāli un skaisti, jāienes realitāte par to, ka ir savs laiks arī skumt, raudāt, sērot.
Kapelāna galvenais darba instruments ir klausīšanās, kas veicina uzticēšanos un rada drošību, ka sarunas biedrs netiks vērtēts, analizēts, izaicināts vai konfrontēts. Tā visbiežāk ir saruna, kurā cilvēkam tiek sniegts mierinājums, atbalsts un iedrošinājums. Kapelāns veicina izpratni par zaudējuma radītām dzīves pārmaiņām, sniedz klātesošu mierinājumu, normalizējot zaudējuma aptveršanas procesu, veicina izpratni par veselīgu sērošanas procesu un spēju sadzīvot ar zaudējumu. Kapelāns sniedz atbalstu gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem.
Kapelāni lielākoties kalpo slimnīcās, armijā un cietumos. Katrā no šiem virzieniem kapelāni apgūst specifiskas zināšanas un prasmes, lai strādātu attiecīgajā nozarē. Kapelāni kalpo visu ticības tradīciju personām, kā arī tiem, kuri nepieder nevienai.
– Es tevi atminos kā cilvēku, kas izveidoja un vadīja krīzes centru, centru pret bērnu vardarbību Dardedze. Kāpēc tu tagad esi izvēlējusies kapelāna profesiju?
– Tas saistīts ar mūsu vecākā dēla veselības problēmām. Jau 17 gadus esmu viņam līdzās cīņā ar galvas smadzeņu audzēju, un šis ceļš bijis dažāds. Bijuši stabilāki, bet arī ļoti grūti posmi, kad esam bijuši ārkārtīgi tuvu nāves robežai, tā, ka patiešām liekas – nāve elpo pakausī.
