Kāpēc zēniem skolā iet grūtāk, un ko tur var darīt?
Ir dažas grūtības, ar kurām bērni, jo īpaši puiši, var saskarties skolā un kuras var ietekmēt gan viņu sekmes, gan pašvērtējumu, gan arī vēlmi pabeigt pamatskolu un turpināt mācības tālāk. Pirmkārt, pastāv fizioloģiskas atšķirības starp to, kā attīstās zēni un meitenes, bet arī veids, kā šobrīd notiek mācīšanās skolā, ir labvēlīgāks meitenēm. Otrkārt, Latvijā ir augstākais sieviešu skolotāju īpatsvars visā Eiropas Savienībā – 86,8% skolotāju ir sievietes.
Foto: Shutterstock
Konsultē:
KĀRLIS KRAVIS, nodibinājuma Iespējamā misija direktors
KRISTĪNE JOZAUSKA, Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta PuMPuRS vecākā eksperte un psiholoģe
KRISTIĀNA KALNIŅA, klīniskā psiholoģe
«Desmit mācību gadu laikā man ir bijuši divi skolotāji vīrieši – ģeogrāfijā un sportā,» saka 16 gadu vecais Kārlis, kurš šobrīd mācās 10. klasē kādā no Rīgas centra skolām. Viņš gan neuzskata, ka dzimumam ir nozīme, vērtējot, cik profesionāls ir skolotājs un cik aizraujoši spēj pasniegt mācību priekšmetu, taču atzīst, ka dzimumu daudzveidība skolai noteikti nāktu par labu.
Bērniem ir tendence uzrādīt lielāku motivāciju un augstāk novērtēt tās aktivitātes, kuras vada viņu dzimuma pieaugušais.
«Latvija izceļas ar lielu sieviešu dzimuma pārsvaru ne vien skolotāju, bet arī skolu vadības ziņā. Zinot to, cik liels ir šķirto laulību skaits, nelabvēlīgā situācijā nonāk gan zēni, gan meitenes, un tas atstāj sekas uz sabiedrību kopumā. Tieši šī iemesla dēļ mēs nereti skolā cīnāmies ar tādām uzvedības problēmām, kas būtu atrisināmas, līdzsvarojot skolotāju dzimuma sadalījumu. Turklāt tā nav tikai skolas, bet arī pirmskolas problēma. Cik daudz jūs zināt bērnudārza audzinātājus vīriešus? Un cik mēs kā sabiedrība esam gatava, ka pirmskolā par audzinātājiem sāktu strādāt vīrieši?» saka Kārlis Kravis no Iespējamās misijas.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pirmskolās Latvijā no 10 000 pedagogu tikai 33 skolotāji ir vīrieši, un puse no tiem ir sporta skolotāji.
