Kāpēc Tinder loterijā uzvar retais
Es lietoju Tinder jau gandrīz kopš pašiem lietotnes pirmsākumiem. Esmu ticies ar daudzām sievietēm, bijuši vairāki sakari, bet savu mūža mīlu te tā arī neesmu atradis. Nolēmu padomāt un paanalizēt, kāpēc ir tik daudzi, kas jūtas vīlušies un noguruši no meklējumiem. Tas šoreiz būs skats no vīrieša puses.
Foto: Shutterstock
No sarunām ar draugiem zinu, ka arī viņiem tinderis biežāk sagādājis vilšanos, nevis patīkamas emocijas.
Arī mūsdienās joprojām ir cilvēki, kas pamanās iepazīties pēc sludinājumiem presē vai Latvijas Šlāgerkanālā, tomēr jaunākām paaudzēm visus tradicionālos iepazīšanās veidus pārliecinoši ir izkonkurējušas iepazīšanās lietotnes. Šajās dienās aprit 10 gadu, kopš 2012. gada septembrī parādījās Tinder, kas strauji ieguva miljoniem lietotāju visās pasaules malās un kļuva par iepazīšanās biznesa līderi. Cilvēkiem vairs nevajadzēja piepūlēties ar sludinājumu sacerēšanu vai iešanu uz bāru, lai neveikli mēģinātu uzrunāt kādu simpātisku svešinieku. Tagad pietika ielādēt Tinderī savu smukāko bildi, īpaši čaklas personas vēl sacerēja (vai aizņēmās no interneta plašumiem) kādu asprātīgu saukli, un lieta darīta – varēji sēdēt mājās pie televizora un vieglu roku izvēlēties starp simtiem un tūkstošiem potenciālo iepazīšanās kandidātu. Šī nodarbe kļuva īpaši populāra Covid-19 pandēmijas laikā, jo citas izklaides iespējas bija stipri ierobežotas, tad nu vismaz varēja izklaidēties ar precinieku šķirošanu – izbrāķētos pa kreisi, bet pa labi perspektīvos kandidātus, ar kuriem pat varētu aiziet uz kādu randiņu.
Veiksmes stāsti iedvesmo
Kā jau teicu, esmu Tinderī jau sen, tiesa gan, ar ilgākiem pārtraukumiem, jo bieži vien gribējies atmest visam ar roku un izdzēst lietotni no sava telefona. Esmu gājis uz randiņiem ar daudzām sievietēm, man ir izveidojušies daži vairāk vai mazāk īslaicīgi sakari, bet to savu īsto un vienīgo tā arī neesmu atradis.
