Kad tev beidzot būs bērni?!
Kādam šis varētu izklausīties pēc parasta temata sarunas uzturēšanai, taču sievietes, kurām kaut kādu iemeslu dēļ bērnu nav vai nevar būt, atzīst – sekas šādai jautājumu armādai patiesi mēdz būt graujošas: uz vairākām dienām sabojāts garastāvoklis, iestigšana depresijā, arī nepieciešamība pēc psihoterapeita. Nemitīgu izvaicāšanu par tēmu kad beidzot dzemdēsi? vai mudināšanu darīt to pēc iespējas ātrāk viņas sauc pat vēl skaļāk – par reproduktīvo vardarbību.
Foto: Shutterstock
Konsultē
VITA STIĢE-ŠKUŠKOVNIKA,
Instagram profila @dzivebezberniem
un atbalsta grupas Dzīve bez bērniem veidotāja
ANŽELA KERTUDO,
ārste psihoterapeite
Personīgi un atklāti
Sievietēm bez bērniem aizvien ir jābūt emocionāli rūdītām un gana stiprām, lai turētos pretī apkārtējo ziņkārīgajiem jautājumiem.
«Laiki ir mainījušies, un mūsdienās sievietes bez bērniem vairs nav retums,» uzsākot sarunu, saka psihoterapeite Anžela Kertudo, šo apgalvojumu apstiprinot ar skaitļiem. Lūk, Anglijā vienai no piecām sievietēm vecumā pēc 40 gadiem nav bērnu, Vācijā tādu sieviešu ir 22%, Francijā 12–16%. Vidēji katra piektā sieviete pasaulē šajā vecumā ir bez bērniem, un iemesli mēdz būt dažādi, personīgi, bieži vien ļoti sāpīgi, noklusēti, tāpēc zināmi tikai pašai sievietei vai pārim. Tomēr, par spīti tam, ka dzīvojam iekļaujošā sabiedrībā un cenšamies būt toleranti, sievietēm bez bērniem aizvien ir jābūt emocionāli rūdītām un gana stiprām, lai turētos pretī apkārtējo ziņkārīgajiem jautājumiem, kas var radīt dziļus psihoemocionālus pārdzīvojumus.
To pati vairākkārt pieredzējusi arī Vita Stiģe-Škuškovnika, kura pirms nepilna gada sociālajos tīklos izveidoja domubiedru un atbalsta grupu sievietēm Dzīve bez bērniem. «Pirms 10 gadiem mēs ar vīru uzzinājām, ka mums nevar būt bioloģisko bērnu. Medicīniskais iemesls ir vīra pusē, bet tas sagrāva visus mūsu dzīves plānus, tā bija liela personīgā traģēdija. Daudzus gadus to klusībā pārdzīvojām, nevienam neko nestāstījām, un tas situāciju padarīja vēl daudzkārt smagāku. Vairākkārt izmēģinājām medicīniskās apaugļošanas procedūras, bet arī tas nedeva rezultātu. Kad viens medicīniskās apaugļošanās cikls neizdevās, ārsti tūlīt piedāvāja plānot nākamo, nemaz nepieminot tādu iespēju kā psiholoģiskā atbalsta saņemšana, lai sakārtotu domas, un tikai tad mēģināt vēlreiz.
