Kā lai nopērk īsto augu eļļu savai pannai un salātu šķīvim?!
Tik tiešām – pie eļļu plaukta daudzas mēdz pārņemt manāms apmulsums, jo ir tik pretrunīga informācija! Olīveļļā nedrīkstot cept, rapšu eļļa esot pat kaitīga veselībai, savukārt saulespuķu eļļai strauji kāpj cena… Kā lai nopērk īsto augu eļļu savai pannai un salātu šķīvim?!
Foto: Shutterstock
Skaidro
Mg. sc. sal. KSENIJA ANDRIJANOVA
• Uztura speciāliste ar maģistra grādu uztura zinātnē
Kas ir augu eļļa?
Par eļļu labumu vajadzētu spriest pēc diviem parametriem – piesātināto un nepiesātināto taukskābju daudzuma, kā arī pēc dūmošanas sliekšņa.
Gluži kā dzīvniekiem ir tauki, tie ir arī augiem, un augu taukus mēs saucam par eļļu. Tas ir produkts, kas iegūts no augu izejvielām un sastāv no taukskābju triglicerīdiem un citām veselīgajām vielām – fosfolipīdiem, steroliem, vaskiem. Eļļu var izspiest no saulespuķēm, sojas, rapšiem, lina, sezama, ķimenēm, sinepēm, magonēm, kaņepēm, olīvām, palmām, kviešu dīgstiem, kukurūzas, rīsiem, ķiršu kauliņiem, vīnogām, aprikozēm, arbūziem, melonēm, tomātu un ķirbju sēklām, smiltsērkšķiem un arī no plaša riekstu klāsta. Līdz ar eļļas avotu mainās arī produkta cena – ja no sulīgas svaigas saulespuķu sēkliņas eļļa tek tecēdama, tad no sausas un dārgas mandeles izspiest kripatu eļļas ir grūts darbs. Visvairāk pasaulē ražo sojas un palmu eļļu – katru teju 30 miljonu tonnu gadā. Tās izmanto ne tikai ēdiena gatavošanā, bet arī ziepju un biodegvielas ražošanā. Nākamās daudzuma ziņā ir rapšu un saulespuķu eļļa – aptuveni 10 miljoni tonnu gadā.
Daudzi raduši izvērtēt eļļas pēc ieguves avota. Dzirdēts arī, ka olīveļļa ir eļļu karaliene, bet palmu eļļa – eļļa no elles… Patiesībā par eļļu labumu vajadzētu spriest pēc diviem parametriem – piesātināto un nepiesātināto taukskābju daudzuma, kā arī pēc dūmu (dūmošanas) sliekšņa.
