Kā izšķirties pa īstam? Skaidro psiholoģe, seksualitātes eksperte Kristīne Balode
Šī nebūs saruna par to, kāpēc šķirties ir labi vai slikti, bet par to, kā cienījami un apzināti izdarīt vienu vai otru izvēli un, pats galvenais, to arī novest līdz galam.
Foto: Shutterstock
Sarunājamies ar Kristīni Balodi, psiholoģi, seksualitātes eksperti, kura savā praksē strādājusi ar daudziem pāriem. Šķiršanos viņa sauc par normālu cilvēcisku pieredzi un stāsta par to, kāpēc tik bieži mēs nespējam izšķirties līdz galam.
Cilvēki šķiras, tātad ar viņiem kaut kas nav kārtībā – tā, manuprāt, ir arhaiska attieksme. Es pat teiktu – vardarbīga attieksme.
Bērni un mantojums
– Vienmēr iekšēji esmu atbalstījusi mūsdienās ne visai populāro ideju, ka bērnu dēļ ir vērts palikt kopā un censties neizšķirties, ja vien runa nav par kādām ekstrēmām situācijām. Kā domā tu?
– Tas, protams, ir neviennozīmīgs jautājums. Pētījumi rāda, ka vecāki kļūst atbildīgāki un katrs individuāli stiprāks, kad izšķiras. Bērniem par labu dažkārt nāk arī tas, ka vecāki sāk savā starpā konkurēt, kurš būs labāks, sāk viens otru pieskatīt. Katrs vairāk ieguldās, esot kopā ar bērnu, un šis laiks tiek pavadīts kvalitatīvāk. Beidzas arī destrukcija, kas iepriekš bijusi mājās, vairs nav jākliedz vienam uz otru, ir vieglāk ventilēt emocijas. Tāpēc no šeit un tagad perspektīvas es drīzāk saku – nē, tikai bērnu dēļ palikt kopā nevajadzētu. Jo reizēm tā vardarbība, uz ko viņiem ir bezspēcībā jānoskatās, ir nenormāli traumējoša. Es runāju par emocionālo vardarbību, jo fiziskā mūsdienās vairs nav tik populāra, ja tā drīkst izteikties. Tā ir emocionālā, finansiālā, seksuālā vardarbība un novārtā pamešana.
– Un medaļas otra puse?
– Citādi ir, ja ilgtermiņā paskatāmies uz ģimenes institūciju, kas mūsdienās sevī iekļauj ambīcijas par kopīgu mājsaimniecību, kopīgu bērnu aprūpi un partnerattiecībām. Ja nepārvaram grūtības, kuras attiecībās rodas, tad arī saviem bērniem nevaram nodot mantojumu par ilgtspējīgu, veselīgu attiecību veidošanu.