Joki un mārketings. Smalkās robežas, pārpratumi un negaidītas reakcijas
Pētījumi liecina, ka ar humora palīdzību organizācijas var satuvināties ar auditoriju, kļūt cilvēciskākas un saprotamākas. Taču asprātības var izraisīt arī nopietnas problēmas, jo var izrādīties, ka joks nav smieklīgs vai, vēl ļaunāk, ir aizvainojošs.
Foto: Shutterstock
Dr. sc. comm. OLGA KAZAKA, A. W. Olsen & Partners partnere,
Pirmās PR grāmatas autore, LU docente
Humors ir labs mārketinga piltuves sākumposmā, lai piesaistītu uzmanību un palielinātu atpazīstamību. Šeit ārkārtīgi svarīga ir humora kvalitāte.
Visi mīl jokus
Pētnieki norāda, ka humors piesaista uzmanību, veido uzticēšanos, nogludina konfliktus, uzlabo materiāla iegaumējamību un palielina zīmola pievilcību. Speciālisti izanalizēja 10 tūkstošus visvairāk kopīgoto rakstu internetā – gandrīz puse no tiem izraisīja ar humoru saistītas emocijas. Humora svarīga priekšrocība – tas noņem emocionālo spriedzi un parāda auditorijai vēstījuma avotu cilvēciskākā veidolā.
Joks ir populārs situatīvā mārketinga formāts. Vai atceraties banānu karus Lidl atvēršanas laikā Latvijā? Mobilo sakaru operatori, lidsabiedrības, bankas un tirdzniecības tīkli labprāt joko reklāmās, veidojot veselas kaujas, tomēr lielākā daļa uzņēmumu nejoko sērijveidā, bet gan aprobežojas ar atsevišķām asprātībām, kad auditorija to pieļauj, piemēram, 1. aprīlī.
Tā notiek ne tikai tāpēc, ka nav, kas joko, bet drīzāk lietderības dēļ. Humors ir labs mārketinga piltuves sākumposmā, lai piesaistītu uzmanību un palielinātu atpazīstamību. Šeit ārkārtīgi svarīga ir humora kvalitāte. Ja ir jāpalīdz patērētājiem izvēlēties vai jāveido lojalitāte pret zīmolu, tiek izmantoti drošāki un prognozējamāki komunikācijas formāti.
