Jaunais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis – vai tikpat pareizs, kā izskatās?
Izskatās, ka Rīgas domi turpmākos gadus vadīs bijušais Saeimas deputāts uzņēmējs MĀRTIŅŠ STAĶIS, kurš vēlēšanās ieguva vairāk nekā 24 tūkstošus plusu. To, kā tiks vadīta Rīga, vēl tikai redzēsim. Šobrīd Mārtiņš Rīgas domi salīdzina ar kuģi, kurš gājis nepareizā virzienā. Turpmāk tam būšot skaidrs mērķis, kurp virzīties.
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
• Dzimis 1979. gadā Tukumā.
• Latvijas Universitātē, studējis ekonomiku un vadību, Helsinku Ekonomikas augstskolā studējis vadības programmā.
• Bijis Narvesen mārketinga direktors, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts.
• Bijis uzņēmējs – kafejnīcas Innocent Cafe saimnieks un Illy kafijas izplatītājs Latvijā.
• Ir zemessargs.
• Bijis skolēnu motivācijas treneris, vadījis LTV raidījumu Saknes debesīs.
• Pieteicis savu kandidatūru Rīgas mēra amatam ārkārtas vēlēšanās no apvienības Attīstībai/Par! un Progresīvie saraksta.
• Precējies ar Ilzi Paideri-Staķi, audzina divus dēlus: Edvardu (15) un Mārtiņu Lūkasu (13).
Priekšvēlēšanu laikā, redzot televīzijā reklāmas rullīti par Mārtiņu Staķi, mēdzu pie sevis pasmaidīt par šā vīrieša glancēto personību – zemessargs, korists, brīvprātīgais skolotājs, kristietis. Brīnišķīgs vīrs un tēvs. Vienam cilvēkam gandrīz vai tā kā par daudz… Par spīti lietum, Mārtiņš uz sarunu atbrauc ar velosipēdu, tātad viņam būtu jābūt vismaz mēreni izmirkušam. Nekā tamlīdzīga – dažu minūšu laikā viņa žakete kādā pārdabiskā veidā ir piespiesta izžūt un matu sakārtojums nostājies savā perfektajā veidojumā.
– Kā jūtaties tagad, pēc vēlēšanām?
– Pirmā sajūta bija milzīga pateicība, jo biju visvairāk plusotais kandidāts šajās vēlēšanās. Vienlaikus ir arī milzīgs atvieglojums. Neesmu politiķis, kurš izbauda priekšvēlēšanu cīņu. Tā paredz diezgan nežēlīgus noteikumus. Tev ir mazs ētera laiks, kurā tev jāpaspēj pateikt to, kas aizrauj cilvēkus, kas viņus pārliecina. Jārunā labi noformulētās frāzēs, balss tonim jābūt paceltam, citādi tevi starp citiem konkurentiem nesadzird. Bet tas ir pret manu būtību.
– Nemēdzat kliegt?
– Ja paceļu balsi, mana ģimene – sieva un abi dēli – saprot, ka nu jau pārkāpta sarkanā līnija.
Es negribu būt perfekts, nekad neesmu izvirzījis tādu mērķi, un man riebjas sacensība.
Tas gan notiek ļoti reti. Mierīgs prāts ir spēcīgāks ierocis.Mierīgo prātu iegūstu, risinot problēmas to ienākšanas secībā. Un spēju pieņemt, ka visu nemaz nevaru un nevajag. Mums, kristiešiem, tādās situācijās pieņemts domāt – ja nevarēji, varbūt nemaz nevajadzēja. Dievs tevi pasargāja. Mūsu ģimenes lūgšana ir: Dievs, mums vairs neko nevajag klāt, tikai, lūdzu, neko neņem nost!
– Lielais darbs vēl priekšā. Bet jau ir vairāki jautājumi, par kuriem uz jums skatās šķību aci. Viens no tiem – azartspēļu jautājums, kas ir bijis ļoti kutelīgs temats ilgus gadus.
