Jānis un Liene Blūmi: Mēs nākam no pilnīgi dažādām pasaulēm
«Liene man neļauj atslābt,» saka Jānis Blūms. «Es patiešām esmu baigi prasīgā,» piekrīt Liene Blūma. «Tikai neuztaisiet mūs par saldo pārīti, mēs tādi neesam!» piesaka Jānis telefonsarunā pēc intervijas.
Foto: Mārcis Gaujenietis
Savu basketbolista karjeru Jānis Blūms uzsāka un arī noslēdza dzimtajā pilsētā Saldū. Pa vidu viņš spēlēja Lietuvā, Polijā, Itālijā, Kazahstānā, Krievijā, Grieķijā, Spānijā un ilgus gadus Latvijas valsts izlasē, turklāt Jānis bija tās kapteinis. Tagad viņš ir basketbola kluba VEF Rīga padomes priekšsēdētājs. Jāņa sieva Liene Blūma ir juriste. Viņi abi ir Roberta un Amandas vecāki. Un pāris, kuru man gribas saukt par komandu.
Jānis: Lai runā Liene, es tikai māšu ar galvu! Cik vārdi sievietei jāizrunā dienā? 5000? (Smejas.) Kad Liene runā, tad es nerunāju.
Liene: Ar Jāni ir interesanti – draugu kompānijās viņš klusē, ļauj, lai citi runā, bet mājās tieši viņš saka – parunājamies! Reizēm darbā tik daudz esmu runājusi, ka vairs negribas, gribas klusumā pasēdēt, bet viņš saka – parunājamies! Jānītim patīk sarunāties.
– Liene, es jūs ievēroju, kad pirms gadiem Jāņa vietā, jo viņš tolaik spēlēja ārzemēs, saņēmāt Latvijas sporta balvu Gada piemērs un teicāt emocionālu runu.
Jānis: Liene visu laiku tur augstu latiņu. Es viņu šad un tad paslavēju, bet viņa mani – nekad.
Būt basketbolista sievai nav vienkārši.
Liene: Es patiešām esmu baigi prasīgā.
Jānis: Un tas ir labi, jo tas mani vienmēr ir dzinis uz priekšu. Pašam šķita, ka nospēlēju labi, bet Liene tā nedomāja. Arī par visādām dzīves situācijām vai par to, kā es apģērbjos, Liene uzskata, ka varu labāk.
