Jāņa Apeiņa mīļotā sieviete Perīna Madefa: Viņš mani vienkārši apbūra!
Dzirkstoša, ar neparasti skanīgiem smiekliem – tāda viņa ir. Operdziedātāja PERĪNA MADEFA (Perrine Madoeuf). Uzaugusi Francijas pilsētā Lionā, dzīvojusi Parīzē. Dziedājusi uz Eiropas opernamu skatuvēm – Violeta Traviatā, Mikaēla Karmenā, Džilda Rigoleto, strādājusi arī Kanādā un Ķīnā, Latvijas Nacionālajā operā debitējusi kā Blanša Fransisa Pulenka Karmelīšu dialogos.
Foto: Aiga Rēdmane. Stils: Ginta Vītola
Pēc kādas liktenīgas tikšanās Krievijā nu viņas mājas ir Rīgā. Kad lemjam par tikšanās vietu mūsu sarunai, viņa skanīgi iesaucas: «Pārsteidziet mani!» Beigu beigās tiekamies viņas baltajā Pārdaugavas mājā, kur tās daļa iekārtota kā koncertzāle. Tikko izmazgātiem, vēl mitriem matiem viņa sagaida mani, šarmanti atvainojas, nozūd, pēc mirkļa atgriežas ar kafijas tasēm, perfektiem matiem un sarkanām lūpām.
Dzirdot daudzos nē, esmu izraudājusi litriem asaru, jo man šķita, ka tas ir negodīgi.
Kaut kur nama otrā pusē rosās Perīnas mīļotais vīrietis operdziedātājs Jānis Apeinis, un rozā leļļu māja koncertzālē ir visai drošs apliecinājums, ka reizēm to par spēļu istabu pārvērš viņu mazā Luīza (Louise).
Decembrī Perīnai ir dzimšanas diena. Trīsdesmit devītā. «Jau biju izplānojusi milzīgu balli,» viņa iesmejas.
Nekas, citugad. Un citugad noteikti atkal redzēsim viņu uz mūsu operas skatuves.
– Kāds jums bijis šis gads – gan kā māksliniecei, gan sievietei?
– Kā sievietei labs, lai gan – esmu pieņēmusies svarā, jo koronavīrusa epidēmijas laikā sāku bieži cept kūkas. Francijā ir ļoti populārs ēdienu gatavošanas šovs, kuru skatos, iedvesmojos, iedomājos, ka esmu franču kulinārijas meistare, un mēģinu redzēto atkārtot savā virtuvē, rezultātā, protams, sveicināti, kilogrami! Kā zināms, franču kulinārija ir… šausmīga, daudz sviesta, cukura, saldā krējuma.
Kā māksliniecei gads bija sarežģītāks. Ja nevaru dziedāt, ir sajūta, ka zaudēju daļu savas sirds. Bet, ziniet, kā: cenšos pret visu izturēties filozofiski un pat vissliktākajā situācijā saskatīt ko pozitīvu – man šī ir iespēja veltīt laiku sev un strādāt ar sevi. Trenēju balsi, sāku vairāk pasniegt vokālo mākslu kā pedagoģe, strādāju tiešsaistē. Es teiktu, ka šī man bijusi iespēja iepazīt jaunus horizontus.
Protams, mācīt vokālo mākslu tiešsaistē ir izaicinoši, ne vienmēr ir labākā skaņa, bet tas ir labāk, nekā nedarīt neko. Un tā ir iespēja arī cilvēkiem, kuri apmeklē vokālās stundas, veltīt laiku tam, kam līdz šim tā nepietika.
– Jums bija deviņi gadi, kad kāpāt uz operas skatuves. Kāpēc tik agri?
