Izdevniecības Zvaigzne ABC īpašniece Vija Kilbloka: Tikai tagad saprotu – esmu skaista, gudra

Pieturzīmes:

• Beigusi Ogres vidusskolu, studējusi tiesību zinātnes LU Juridiskajā fakultātē. 
• Pēc sadales norīkota darbā izdevniecībā Zvaigzne, kur strādā visu mūžu – par redaktori, tad par redakcijas vadītāju, direktori.
• Kopš 1994. gada ir apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja.
• Saņēmusi Latvijas valsts augstāko atzinību – Atzinības krustu. 
• Vaļasprieki – kulinārija, dārzkopība.
• Īpašā sabiedrība mājās un darbā – divi vilku suņi. 
• Mamma Arnim un Kristapam, vecmāmiņa četriem mazbērniem.

Vija ir zināma ne tikai kā grāmatizdevēja, bet arī kā iedvesmotāja veselīgam dzīvesveidam. Pagājušajā pavasarī viņa tūkstošiem savu sekotāju sociālajos tīklos pārsteidza ar fotogrāfijām un video, kur izpilda vingrojumus, kas pa spēkam tikai labi trenētam cilvēkam. Ieraksts sekoja ierakstam. Gan par vingrošanu, gan arī par zaudētajiem kilogramiem, tie kusa strauji kā pirmais sniegs – īpašas ēdienkartes dēļ. Savu vecumu Vija neslēpj, un savos gados izskatās un kustas tā, ka daudzi jautā: ko tu ar sevi dari, lai to panāktu?

– Jauno gadu mēdzam uztvert kā iespēju sākt jaunu dzīvi, piepildīt savas apņemšanās. Jūsu jaunā dzīve jau rit pilnā sparā. 
– Jau pasen sapratu, ka tieši ēdiens ir tas, kas nosaka, kā tu dzīvo un kā tev iet. Vecumā pēc četrdesmit vēl jūtamies jauni un nepamanām fizioloģiskās izmaiņas, kas mūs skar. Bet es tās nevarēju nepamanīt, jo lidojot man tā pampa kājas, ka pēc tam nevarēju paiet, man bija augsts asinsspiediens, galvassāpes. Nemitīgi mocījos ar alerģiskajām iesnām, tāpēc regulāri lietoju antihistamīnus. Atjēdzos, ka ne ar ko vairs netieku galā. Un tad izlasīju Džiljenas Makītas grāmatu Kā ēdīsi, tā dzīvosi. Viņas galvenais ieteikums bija atteikties no piena produktiem, jo tie veicina gļotu rašanos. Izdomāju mēnesi pamēģināt un palūkoties, vai kaut kas mainās. Tā arī izdarīju. Kolēģi ieteica palasīt arī padomju laikā izdoto Pola Brega grāmatu Badošanās brīnums. Tajā rakstītais ļoti ieinteresēja, bet bija bail mēģināt. Arī mana kardioloģe uzsvēra, ka tāda badošanās man var būt pat letāla.

Sievietei, kura spēj salikt kalašņikovu un neizšaut, nav lielu problēmu būt līderei.

Tad uzzināju, ka Tartu ir tāds Loodus centrs, kur iespējama badošanās ārstu uzraudzībā. Devos turp ar lielu pārliecību – nedēļu badojos, veicu dažādas fiziskās aktivitātes, pēc tam to vēl turpināju mājās. Kopumā badojos vienpadsmit dienu un precīzi ievēroju pareizu badošanās pārtraukšanu – tā ir vissvarīgākā un bīstamākā. Visu turpmāko gadu ik pa laikam badojos, kopumā deviņdesmit dienu. Ievēroju principu neēst vienu dienu nedēļā un trīs dienas mēnesī. Rezultātā man pazuda alerģijas, lidojumos vairs nepampa kājas un beidzot varēju paiet smukajās kurpēs, arī gredzeni vasarā vairs negriezās pirkstos.

– Bieži gan ir tā – izdodas atrast kādu efektīvu metodi, bet tad, kad kļūst labāk, visam atmetam ar roku.