Ivans Kostiks – šamanis, kurš kodē pret dažāda veida atkarībām

Šamanis no senas dzimtas

Spējas ir iedzimtas. Tās pārmantojuši arī mani abi dēli. Viņi var ar rokām noņemt sāpes.

Ivans Kostiks jau 26 gadus palīdz cilvēkiem atbrīvoties no alkohola, narkotiku un azartspēļu atkarības. Viņš uzskata, ka nav tādas diagnozes kā hronisks alkoholisms, atkarība no smēķēšanas, narkotiskajām vielām, medikamentiem. Cilvēkam ir izveidojies pieradums dzert, smēķēt, lietot apreibinošas vielas, apmeklēt spēļu zāli, bet visu, kas mūsu organismā radies mākslīgi, var nobloķēt. Viņš vienīgais Latvijā saviem klientiem dod juridisku garantiju ar parakstu un zīmogu, un, ja nokodētais noraujas pirms laika, speciālists bez maksas nostiprina psihokorekcijas kodu vai to atbloķē.    

Ivans Kostiks dzīvo Jelgavā, bet viņa saknes nāk no senas tautas – rusīniem –, kas Karpatu kalnos dzīvojusi pirms tūkstoš gadiem. Brīnumainās spējas Ivans mantojis no vecmammas, bet šamaņi viņa dzimtā bijuši jau pirms četrsimt gadiem. Ivans dzimis un uzaudzis Ukrainā, Aizkarpatu apgabala Horondas ciemā, trīs bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija fotokorespondents, un Ivans no bērnības redzēja, kā tēvs attīsta filmas un montē aizraujošas reportāžas. Mamma strādāja depo pie Ungārijas un Čehoslovākijas (tagad Slovākijas) robežas. Ivans Kostiks ir studējis psiholoģiju M. Šolohova Maskavas Valsts pedagoģijas universitātē, apguvis hipnoterapiju pie Dņepropetrovskas hipnozes centra vadītāja psihoterapeita Vitālija Jevtušenko. Savukārt Jevtušenko mācījies pie slavenā ārsta Aleksandra Dovženko, kas pirmais pasaulē sāka ārstēt alkoholismu bez medikamentiem. Septiņus gadus Ivans Kostiks kopā ar ukraiņu kolēģi Vitāliju Jevtušenko Jūrmalā Neirožu klīnikā medicīnas speciālistus apmācīja ārstēt atkarības. «Mana vecmamma bija dziedniece, pārsvarā dziedināja ādas slimības, vārdoja rozi, taču pārvaldīja arī citas šamanisma metodes. Viņa redzēja, ka no trijiem bērniem es esmu mantojis neparastās spējas. Mamma teica: «Ivan, aizej uz veikalu pēc saulespuķu eļļas.» Iebildu, ka veikals ir slēgts. «Ej, ej, un nemuļķojies kā tava baba,» mamma man neticēja. Es aizgāju līdz veikalam, bet durvīm bija priekšā liela atslēga un virs tās piesprausta zīmīte – ja ušla na sklad (es aizgāju uz noliktavu – krievu val.)…»

Brīnumaina izdziedināšanās

«Kad man bija 12 vai 13 gadi, vecmamma teica: «Kad es nomiršu, tev jāaizslēdz durvis un jāveic rituāls, ko tev parādīšu.» Izbrīnīts jautāju: «Baba, kāpēc jāslēdz ciet durvis un jāveic rituāls, ja tu būsi mirusi?!» Viņa atbildēja: «Mana dvēsele būs tīra, viegla, un tā nonāks tur, kur tai ir jānonāk.» Nu jau man kļuva interesanti, un sāku viņu tincināt: «Kur tava dvēsele nonāks?» – «Nav tava darīšana, izdarīsi, kā es likšu,» viņa atcirta. Vecmāmiņa nomira mana vidusskolas izlaiduma dienā. Mēs ar klasi pie upes atzīmējām svarīgo notikumu.

Manā praksē bija kāds brīnumains izdziedināšanās gadījums. Tas notika Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā.

Draugs atbrauca ar motociklu un pavēstīja: «Tava baba nomira.»