Valdis Zatlers: Rītdienas pasaule būs pavisam citāda

«Brauciet līdz Smārdei, tālāk – pēc shēmas, ko nosūtīšu jums vatsapā,» telefonā iekrīt uz punktota papīra ar zilu tinti rokrakstā uzskicēts maršruts ar ceļiem, māju taisnstūriem un dīķu ovāliem. «Tas ir slepens, pēc tam iznīciniet!» viņš smejas, jo nevēlas lieku reizi nosaukt mazo ciemu, kura nomalē ir septiņi viņa privātās pasaules hektāri.  

Saulainais lauku ceļš kalnup uz Zatlera māju todien ir dzeltenu taureņu pilns, dzidrais vējš – ar labu ieskrējienu. Pagalmā mani skanīgi sveic bīgls Olivers, zālienā smaida šamota kaķu rinda. 

Apsēžamies terasē pret nogāzi, kur koka kāpnes aizved uz dīķi dziļi lejā. Eksprezidents uz mana krēsla uzklājis mīkstu paliktni. Lejā pār dīķi pārlido dzērves, dzirdam to balsis. «Nu gan jums te idille!» laimīga nopūšos. «Latvija!» atbild Zatlers. 

Pēcpusdiena kā radīta rimtām pārdomām par dzīvi, dabu un neizbēgami arī medicīnu… Zatlera balsī mierinošs optimisms – saruna, kurā ieplūst debesjums. 
 

– Dīvains gan mums ir šis vasaras sākums…
– Nekur nav jābrauc, ir laiks domāt. Pirmais pavasaris manā mūžā, kad izbaudu laukus no rīta līdz vakaram, – jau no pusmarta te dzīvoju pastāvīgi. Pirmoreiz mūžā zāli nopļāvu jau 19. martā. Krīze vienmēr ir iespēju laiks – tas nav banāls teiciens, tas vienkārši ir jāsaprot. Tie, kuri čīkst un raud, palaiž šo iespēju garām, tā viņi turpinās čīkstēt vēl ilgi, ilgi. 

– Teicāt, ka esat pragmatiskais fatālists. 
– Tas nozīmē, ka saprotu, kas notiek, aptuveni nojaušu, kas varētu sekot. Tāpēc esmu mierīgs. Izrādās, ka ne vien jaukā vietā dzīvojam, bet mums ir arī disciplinēti ļaudis un rīcībspējīga valdība. Tas ir patīkams atklājums. Ja nav centralizēti organizētas, saprotamas veselības aizsardzības sistēmas, tad Covid-19 krīzē neko nedod tas, ka jums ir spēcīgākā armija pasaulē, ka esat bagāti un jums ir daudz zinātnieku. Un vēl – krīze trāpīja pa ātro palīdzību, pa infekcijas slimnīcu, pa Slimību profilakses un kontroles centru. Šīs trīs vietas valstī bija diezgan labā kārtībā. Un, protams, svarīgi, ka politiķi vispirms ieklausās ekspertos un tikai tad runā. Paziņa piezvanīja, vai man nevajagot maskas. Atbildēju – no kā te, laukos, aizsargāšos? Kad abi ar sievu aizbraucam uz veikalu Tukumā, redzam, kā cilvēki ievēro divu metru distanci. Priecājos par plastikāta aizsargiem kasieriem – jau sen vajadzēja gripas laikā. Cilvēki no ārzemēm zvana un uztraucas, vai mums nevajag Covid-19 testus. Tad manī ieslēdzas nacionālais lepnums, saku – ziniet, mums ir tik labi organizēta sabiedrība, ka varat neuztraukties, tiksim ar šo galā. 

– Kāda būs pasaule pēc Covid-19?