Roberts Ķīlis: Galvenais ir mīlestība
Ir maz cilvēku, kuri piedzīvojuši tik krasus likteņa pavērsienus kā ROBERTS ĶĪLIS. Sociālantropolgs ar Kembridžā iegūtu grādu, spožs runātājs un viedokļu līderis, viņš savulaik provocēja Latvijas sabiedrību, pasludinot nukleārās ģimenes galu un paziņojot, ka tagad mēs dzīvosim seriālajā monogāmijā, vienkāršāk sakot, dzīves laikā nomainīsim vairākus partnerus.
Foto: Gatis Rozenfelds
Tad viņš ķērās pie izglītības reformēšanas, kļūdams par izglītības un zinātnes ministru un iemantodams gan kvēlus noliedzējus, gan tikpat kvēlus piekritējus. Pirmie apgalvoja, ka viņš netver realitāti, otrie – ka viņš vienkārši iet laikam pa priekšu un redz tālāk. Pēc tam sekoja ne sevišķi bīstama, tomēr no publiskā tēla viedokļa ļoti neveiksmīga avārija, jo tā notika alkohola reibumā. Bijušais ministrs pat nokļuva cietumā.
Un tad ziņa – Roberts Ķīlis piedzīvojis kritienu pa kāpnēm un smagu galvas operāciju… Atlabšana, rehabilitācija… Roberts pats uzsver – tas, ka viņš atkal spēj sniegt interviju, savā ziņā ir brīnums. Man savukārt šķiet brīnums tas, cik bieži viņš sarunas laikā tagad lieto vārdu mīlestība. Runājot par tuviniekiem, par bērniem, par attiecībām.
– Robert, es jautāšu tieši – kā jums tagad iet?
– Ko lai saka – pusotra gada laikā ir piedzīvots daudz. Pagājušais gads sākās smagi – es nokritu pa kāpnēm, smagi sasitu galvu. Patiesībā desmit turpmākās dienas nemaz neatceros. Janvārī un februārī Stradiņa slimnīcā man bija divas neiroķirurģiskas operācijas, pēc tam ārstējos rehabilitācijas centrā Vaivari. Sākotnējās prognozes bija pavisam pesimistiskas – teica, ka, ļoti iespējams, būšu dārzenis, aprūpējams cilvēks. Iedomājieties, kāda ir sajūta, kad jums to saka pats neiroķirurģijas nodaļas vadītājs… Jo skaidrs – tāda trauma, un pat labākie ārsti nav alķīmiķi. Dakteri tiešām neticēja. Domāju, viņiem tas ir pārsteigums, ka tagad varu sēdēt jums pretī un kaut ko stāstīt, turklāt ne gluži vienkāršos paplašinātos teikumos… Tas ir evolucionārs pārsteigums, ka cilvēks var ko tādu izdzīvot.
Tik saspiestā laikā noticis tik daudz visādu izmaiņu – tas nevar palikt bez sekām.
Līdz pagājušā gada 17. jūnijam nemaz nedrīkstēju strādāt, man tas bija aizliegts. Arī pēc tam atļāva ļoti dozēti, kas nozīmē, ka tas vairāk būtu tāds eksperta darbs. Parakstīju līgumu ar Latvijas Valsts ceļiem, viņi pārstāv Latviju 17 valstu konsorcijā transporta mobilitātes infrastruktūras desmit un divdesmit gadu stratēģijas izstrādei, un es esmu eksperts šajā projektā.
Esmu projām no aktīvas līdzdalības politiskajos procesos, un tas ir apzināti. Es, protams, apmēram zinu, kas tur notiek, bet ne vairāk.
Ak, jā, un uzreiz pēc tam devos uz Minesotas programmu, jo veselības stāvokļa dēļ man kategoriski tika aizliegts vispār lietot alkoholu. Man nebija pārliecības, ka pats varu apstāties, tāpēc bija jāmeklē šāds risinājums.
– Skarbi.
