Inga Rubene: Ilgi nēsāju mācītāja sievas masku
Drosmīga sekošana iekšējam mērķim ikvienu cilvēku padara skaistu, uzsver lektore, grāmatas Elijas nama garša autore INGA RUBENE. Viņa pati ir kļuvusi par daudzu sieviešu iedvesmas avotu. Inga iemieso sievišķību un spēku – jā, starp abiem nav pretrunu –, runā par mums tik nepieciešamo iniciācijas ceļu un spēju atraisīt arī savas dvēseles noliegtās daļas.
Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Aiga Rēdmane)
Uzreiz pēc vidusskolas apprecējos ar mācītāju – tā tika pārvilkta svītra manām studijām un karjerai padomju laika izpratnē.
1.
Neviens bērns nevar izaugt bez traumām. Manējā uzlika vientulības zīmogu.
Skolā es nedrīkstēju stāstīt par to, ka apmeklēju baznīcu. Tā kā nezināju, ko un kurā brīdī drīkstu teikt, biju ļoti kluss bērns. Ticība norobežoja mani no citiem skolā, uzlika vientulības zīmogu un radīja blokādes pret cilvēkiem. Traumas saņemam mēs visi, tomēr svarīgi kādā dzīves brīdī sākt tās risināt. Brīžos, kad mani aicināja pievienoties, mēdzu pārkāpt pāri savai nedrošībai: ja vien nepretojies, attīstība notiek ikvienā cilvēkā. Tad pienāca brīdis, kad uz āru izlauzās tas, kas manī acīmredzot visu laiku ir bijis, bet ko biju slāpējusi. Atvērties nebija viegli, toties tas bija arī skaisti – ļauties jauniem procesiem. Tie izbrīnīja mani pašu un apkārtējos.
2.
Cilvēkiem visvairāk pietrūkst uzticēšanās.
