Infektoloģe Dace Zavadska – viņu lenc radikāļi un sargā policija
Nav nozīmes, kurš pandēmijas vilnis šobrīd mums ir – otrais, trešais vai piektais. Galvenais – ar vakcinācijas palīdzību tikt laukā no tā sastinguma, kurā esam šobrīd. Tāda ir infektoloģes DACES ZAVADSKAS pārliecība. Viņa ir mediķe, kuras viedoklī ieklausās lēmumu pieņēmēji Latvijā un kuras balsij ir svars arī Pasaules Veselības organizācijā. Tas kaitina vakcīnu noliedzējus, par ko viņa saņēmusi brīdinošu informāciju no policijas.
Foto: Agneta Jonele. Stils: Agija Vismane
Pieturzīmes
• RSU Pediatrijas katedras asociētā profesore.
• Pediatre, infektoloģe ar 20 gadu stāžu.
• Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja.
• Eiropas pārstāve PVO Imunizācijas padomju tīklā.
• Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja.
• Latvijas Bērnu infektologu biedrības viceprezidente.
• 21 gadu precējusies, mamma divām meitām.
• Stresu noņem skrienot.
Uz infektoloģes Daces Zavadskas darba galda stāv neliela no vara izgatavota plikpauraina vīrieša galva ar četrām dažādām grimasēm – katru uz savu debespusi. Tā ir kāda vācu kolēģa dāvana, lai viņa varētu pagrozīt šo galvu atbilstoši savam dienas noskaņojumam – tur ir gan priecīgā, gan smīnīgā, gan dusmīgā seja.
Šoziem uz ielas, kāpjot mašīnā, pienāca klāt tāds jocīgs vīrietis. Sāka pārmest, teica, ka vakcīnās esot arsēns.
Pārsvarā galva stāvot pagriezta uz priecīgo pusi, jo infektoloģe, lai arī var izskatīties šerpa, patiesībā ir par mieru un draudzību. Tā noteikti nedomā vakcīnu pretinieki, kam Dace Zavadska ir teju paša nelabā iemiesojums. Tikmēr pati infektoloģe negurst atkārtot – vakcīna ir biļete uz normālu dzīvi.
– Kāds jums kopumā bijis šis gads ar pandēmiju?
– Neslēpšu, ka esmu tiešām piekususi. Vispār nesaprotu, kā Jurijs Perevoščikovs no SPKC un arī infektologs Uga Dumpis vispār vēl turas uz kājām un spēj funkcionēt. Kopš vasaras otrās puses man tiešām intensīvi bijis jāpiedalās dažādās starptautisko ekspertu grupu sanāksmēs. Pasaules Veselības organizācijas Imunizācijas padomju tīklā pārstāvu visu Eiropu – tie bija avoti, kas man sākotnēji vismaz deva kaut kādu informāciju par notiekošo, par vakcīnām, jo pētījumos balstīta informācija reāli parādījās tikai novembrī. Līdz tam bija taustīšanās. Un tad tas viss kā sniega bumba sāka velties… Paralēli vēl darbs Bērnu slimnīcas Infektoloģijas nodaļā, Ģimenes vakcinācijas centrā. Tomēr ne jau bērni ir galvenie šajā stāstā. Es arī nesteigtos apgalvot, ka tieši bērni ir galvenie jaunā vīrusa paveida izplatītāji.
– Mums tiešām draud trešais vilnis?
– Es teiktu – pirmais vēl nav beidzies. Un kāda gan starpība – pirmais, trešais vai piektais? Infekcija šeit ir, un ar to jāstrādā. Neizskatās, ka mums varētu klāties tik bēdīgi kā igauņiem, esam guvuši šādas tādas mācības.
– Latvijā ar vakcināciju iet kā pa kalniem. Redzat gaismu tuneļa galā?
– Noteikti. Nezinu, vai šīs gaismas būs gana jau vasarā, bet gada beigās tai noteikti vajadzētu būt. Visas pandēmijas reiz beidzas. Paskatieties vēsturē: mēris, bakas – reiz tas beidzas. Protams, mēs te tagad cepamies un mēģinām atrast vainīgos, kāpēc mūsu vakcinācija sākumā buksēja, bet visiem tā ir situācija, no kā mācīties. Zinātniskā informācija, uz kuru balstīt lēmumus, nāca ļoti vēlu. Nebija iespējams prognozēt, kura vakcīna tiks apstiprināta pirmā. Kopumā varu teikt – visas valstis pirka kaķi maisā. Tagad, pēc kara, protams, visi ir gudri.
– Jau vakcinētie pauž bažas par potes darbības ilgumu – par to, ka uz rudeni aizsardzība jau varot būt pa nullēm.
– Tā gan nevar teikt. Protams, nav taustāmu pierādījumu, ka šī aizsardzība ilgs divus, trīs vai piecus gadus. Tomēr pēc pieredzes ar citām infekcijām zinām, ka pēc vakcīnas organisms sastapšanos ar ienaidnieku noteikti uztvers vieglāk. Protams, negribētos, ka tā būtu vēl viena sezonāla vakcīna, bet, ja arī tā izrādīsies, – neko darīt. Domāju, ka vakcinētajiem vismaz uz gadu aizsardzība ir.
– Jūs neslēpāt, ka pati izjutāt vakcīnas blaknes.
– Neesmu gan absolūtā fanātiķe, kas uz sevis izmēģina pilnīgi visas vakcīnas, taču pret daudzām infekcijām esmu vakcinēta, arī pret tādām, kas nav oficiālajā kalendārā. Līdz ar to uz savas ādas esmu izjutusi dažādu vakcīnu iedarbību un zinu, ka šīs reakcijas iepriekš nevar paredzēt. Jā, šoreiz pēc otrās devas lauza kaulus, bija auksti, slikta dūša, temperatūra, neko negribējās. Bet tas sliktums ilga tikai vienu dienu un tad strauji beidzās. Kopumā varu teikt: jā, kovida vakcīna rada izteiktāku reakciju, bet neko darīt. Galvenais ir saprast – tas var būt nepatīkami, bet nekaitē.
– Jūs nemitīgi esat zem vakcīnu pretinieku lielgabaliem. Reiz intervijā teicāt, ka iekarsuši noliedzēji sekojuši jums pat uz tualeti.
– Visādi ir gājis. Sveši cilvēki zvana man uz mobilo un grib skaidroties.
