Imants Kalniņš: Nāve ir nekas. Cilvēks noiet savu ceļu, un tās ir ceļa beigas
Vai var iedomāties latviešu mūziku bez Viņi dejoja vienu vasaru, bez Apvij rokas, bez Pūt, vējiņi! un Četri balti krekli mūzikas, Piena ceļa un simtiem citu IMANTA KALNIŅA dziesmu? 26. maijā mēs katra pie sevis varam nodungot kādu apsveikuma dziesmiņu, jo ir Imanta 80. dzimšanas diena. «Esmu tāda būtne, kas nevar nerakstīt mūziku,» viņš atzīstas sarunā.
Foto: Valters Pelns
Es savā iekšējā pasaulē nelaižu iekšā netīras lietas. To es veidoju pēc sava prāta.
Pieturzīmes
• Komponists, kura mūzikas amplitūda ir ļoti plaša, no klasiskās līdz rokmūzikai.
• Bijis politiķis un vairāku Saeimu deputāts, lai arī Imanta politiskie uzskati daudzus mulsina.
• Iztulkojis Korānu.
• Imantam ir septiņi bērni no piecām laulībām: Antuanete Roze (dzimusi 1962. gadā), Andžela Šuvajeva (dzimusi 1964. gadā), Dana Kalniņa-Zaķe (dzimusi 1967. gadā), Krists Kalniņš un Rēzija Kalniņa (dvīņi, dzimuši 1970. gadā), Marts Kristiāns Kalniņš (dzimis 1980. gadā) un jaunākais, Agras un Imanta dēls Džonatans Kalniņš (dzimis 2000. gadā).
• Imants jau 22 gadus ir kopā ar Agru. Pirms tam bija četras citas laulības – ar Brigitu Kalniņu, Edīti Kalniņu, Helgu Dancbergu un Velgu Kalniņu.
• Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu, Lielo mūzikas balvu un daudzus citus apbalvojumus.
• Dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā.
Imants Kalniņš nelabprāt piekrīt intervijām, bet šoreiz bija citādi. Pa ceļam salijušā pļavā salasīju dāvanai gaiļbiksītes un braucu uz Liepāju, kur Imanta sieva Agra bija uzklājusi galdu ar zemenēm un eklēriem. Klausoties Imanta mūzikā, paliek ēnā viņa spītīgie politiskie uzskati, un, redzot viņa neslēpto mīlestību pret Agru, šķiet bezjēdzīgi jautāt par iepriekšējām četrām sievām. Tagad Imants šķiet atradis tādu lielo līdzsvaru. Imanta un Agras mājās pie sienām ir gleznas un Imanta bērnības vijole, gar kājām izvijas melnā orientālā kaķene Fatima, bet starp viņiem abiem virmo mīļvārdiņi. Uz intervijas jautājumiem Imants Kalniņš atbild filozofiski un īsi, dziļdomīgi smaida un ik pa brīdim izslīd uz terases mazliet uzsmēķēt. Viņam nekas nevienam nav jāpierāda. Šis ir Imanta gads – klajā nākusi viņa simfoniskās mūzikas kolekcija, saņemta Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu un Goda liepājnieka tituls, un vēl apaļa dzimšanas diena kā pieturpunkts.
– Plūcu šorīt gaiļbikšus un iedomājos, ka tie līdzinās jūsu jaunības laika mūzikai – Dzeguzes balss, Alvas zaldātiņi, Dūdieviņš. Kaut kas tīrs un mazliet naivs.
– Tas naivais un tīrais ir tā pasaule, kas pastāv manī un citos cilvēkos neatkarīgi no notiekošā aiz loga lielajā pasaulē. Manā pasaulē ļoti liela nozīme ir mūzikai, tur es varu patverties no tām riebeklībām, kas notiek aiz loga. Šai iekšējai pasaulei piemīt naivums, bet naivs tas ir tikai salīdzinājumā ar to, kas notiek ārpasaulē.
