Ilzes Grases-Ķibildes gads pēc Mārtiņa nāves: Man ir bijis liels gods būt ceļā ar viņu

26. oktobrī pagāja gads, kopš Mārtiņš nepamodās Amsterdamas viesnīcā, kur bija brīvdienās kopā ar sievu. «Atslēgas» bija viņa Latvijas vēstures raidījumu cikls, un tagad visi 50 raidījumi sakārtoti izglītojošā bezmaksas interneta platformā www.atslegas.tv – kā dāvana Latvijas dzimšanas dienā. To paveica Ilze, Mārtiņa dēli, «VFS films» un Latvijas Televīzija. 

– Šis jums tāpat nebija viegls gads, bet tāds projekts prasa daudz darba, laika un sirds. Kā jūs to izdomājāt?
– Pamatdoma bija realizēt Mārtiņa sapņus. Mana draudzene par šo projektu Instagramā ierakstīja: «Vai mēs patiešām zinām, ko vēlas sasniegt cilvēki, kas dzīvo mums blakus, vai mēs zinām viņu sapņus?» Man paveicās, ka mums ar Mārtiņu bija daudz vakara sarunu – viņaprāt, šis vēstures raidījums Atslēgas ir pamatīgs mantojums Latvijai. Lai to padarītu ilgtspējīgu, viņš bija izdomājis veidot ērtu digitālu vietni ar brīvprātīgās izglītības pievienoto vērtību. Viņš pats šo ideju bija konkrēti aprakstījis Kultūrkapitāla projekta pieteikumā. 

Bija brīdis, kad dēls atteicās redzēt, kā es raudu, jo es raudāju visu laiku. Teicu: «Paul, piedod. Man nav variantu.»

Dzīvē acīmredzot viss notiek pēc konkrēta lielā scenārija, kuru mēs nezinām, un traģēdija notika pēc tam, kad viņš jau bija projektu uzrakstījis. Arī mājaslapu atslegas.tv izdomāja Mārtiņš – jo atslegas.lv izmanto kāds atslēgu birojs. Ir projekti, kuros viss iet kā pa sviestu, un es zināju, ka šajā tā būs. Izņemot manis pašas izjūtas – bija ļoti grūti. Esmu strukturēts cilvēks un varu ielikt sevi rāmītī, bet šoreiz tas tik ātri neizdevās. Es arī sev nepārmetu, mans galvenais uzdevums bija sevi nemocīt. Bet pēc tam viss tapa tā, kā to biju iedomājusies. 
Gribu padalīties vienā fantastiskā izjūtā. Vakar vedu uz dārziņu bērnus, un pie bērnudārza mani sveicina sieviete ar puisīti, jautā, vai esmu Mārtiņa sieva, un saka man paldies! Par ko? «Par to, ka jūs digitalizējat Atslēgu projektu. Mans dēls Marks, kurš iet 4. klasē, ir redzējis pilnīgi visas Atslēgu sērijas, viņš ir Mārtiņa fans!» Un Marks mammas kolēģiem ir sagatavojis lekciju par tēmu Hruščova atkusnis! Marks pat mazliet nosarka, kad mamma to stāstīja. Man pilnīgi skudriņas pārskrēja. Un es gribu, lai Marks to visu izmanto! Šīs labās atsauksmes un mazais Marks man ir simbols, tas bija tik sirsnīgi! 
Es arī gribētu saņemt atpakaļsaiti – kas ir cilvēki, kas to izmanto? Ceram, ka to izmantos diaspora, ir plāni par citām valodām. Tam mazliet vajag naudu – bet būs labi! 
Skaidrs, ka es ļoti atbalstīju Mārtiņu un reizēm uztraucos, ka gan Adrešu, gan Atslēgu laikā darbs paņēma viņu visu. Brīžiem gribēju viņu sakratīt un prasīt: «Nu, kā vārdā?» Tagad, kad pati strādāju ar šo projektu, daudz vairāk saprotu – kā vārdā. Arī Mārtiņa dēli tagad to uztver pilnīgi citādi. 

– Jūs ar Mārtiņa vecākajiem dēliem Bruni un Gustavu strādājāt kā laba komanda, un galīgi nebija svarīgi, ka abi dēli ir no citas laulības.