Ilze Znotiņa: Man tika teikts, ka esmu nekontrolējama un neprognozējama
«Neraudu par to, kas ir beidzies, bet priecājos par to, kas bijis. Jo tas ir bijis tik labi, ka nākamais posms noteikti būs vēl labāks,» saka Ilze Znotiņa, nu jau bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja. Viņa ir pārliecināta, ka izdarījusi un sasniegusi pat vairāk, nekā cerējusi. No Ilzes var mācīties prasmi par sevi teikt labu un sevi paslavēt. Un turēt stingru mugurkaulu.
Foto: Lauris Vīksne. Stils: Agija Vismane
Kad šo darbu pieņēmu, zināju, ka kādā mirklī būs situācija, kad man būs sajūta – nepateicība ir pasaules alga.
Četrus gadus Ilze Znotiņa vadīja Finanšu izlūkošanas dienestu (FID). Par tā vadītāju viņa kļuva brīdī, kad tikko bija apturēta ABLV bankas darbība un Latvijai draudēja nelabvēlīgs spriedums no Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval, kā arī negatīvs atzinums no Finanšu darījumu darba grupas (FATF), kas ir neatkarīga starpvaldību organizācija. Ilzes vadītā FID darba rezultāts ir tāds, ka Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas pilnībā izpildījusi visus Moneyval naudas atmazgāšanas novēršanas kritērijus, un Latvija netika iekļauta tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, kur nonāk valstis ar augstu naudas atmazgāšanas nozieguma risku.
Dienā, kad Ilze Znotiņa neguva Saeimas atbalstu otrreizējai pārvēlēšanai, starptautiskajā finanšu presē tas radīja neizpratni un raisīja jautājumus. Pati Ilze apgalvo, ka šim pavērsienam bijusi gatava, jo zinājusi, ka viņu neievēlēs atkārtoti.
– Un tad ir mirklis, kad tevi tiešām neievēl, kolēģi un paziņas nāk klāt un saka: «Cik žēl, ka tevi neievēlēja,» – bet tev vēl jānotur seja. Vai nav tā, ka patiesībā tādā mirklī gribas vienkārši aiziet mājās, aizslēgt durvis un būt kopā tikai ar ģimeni?
– Tādas iespējas man tajā dienā nebija. Vīram bija liela balle kopā ar viņa kolēģiem, plānota jau gadu iepriekš, un man bija jāiet uz to balli.
– Kā vīrs uztvēra to, ka nebūsi vairs FID vadītāja?
– Sāpīgi. Viņš pārdzīvoja vairāk par mani. Teicu, ka tā nevajag, jo pati to visu uztvēru ļoti aukstasinīgi. Tajā ballē daudzi man teica: «Tagad tu vari būt vāja, un mēs sapratīsim, ja būsi bēdīga.» Bet es tāda neesmu.
– Nebiji vāja ne mirkli?
– Tā ir tāda profesionāla situācija. Ne brīdi nebiju domājusi, ka strādāšu pie Moneyval, FATF, finanšu sektora sakārtošanas procesiem – man tos vienkārši nolika uz galda, un vairs nebija atkāpšanās ceļa. Jā, esmu izdarījusi lielu, varenu darbu, bet neuzskatu, ka tikai tāpēc vien mani vajadzēja pārvēlēt. Politiķiem jāizvēlas, vai viņi grib manu programmu vai ne.
