Ilze Supe: Lai sievietei laukos būtu labi, viņai vajag ļoti, ļoti labu vīru
«Vienpadsmit gadu svētdienās asaru pilnām acīm devos prom no mājām. Joprojām atceros šo sajūtu un apzinos, cik tagad ir labi. Katra svētdiena man ir zelta vērta, jo varu palikt mājās,» saka Ilze Supe, ģimenes uzņēmuma Stabļovas ķiploks saimniece.
Foto: no personīgā arhīva (Irina Cvetkova)
Ja tētis nebūtu aizgājis, no sava prāta nekad nesaņemtos pieņemt tik krasu lēmumu pamest ērti plūstošo, bet savā ziņā bezmērķīgo dzīvi pilsētā.
Vectēva māja, kuru pašlaik atjauno Ilzes vīrs Juris, atrodas Balvu novada Upītes ciemā, trīs kilometrus no Krievijas robežas. Te šad tad lido helikopteri, braukā robežsargi, pārbauda dokumentus. «Kad sākās karš Ukrainā, uzlikām mājas āra apgaismojumu Ukrainas krāsās – dzeltens un zils. Kāds smējās, ka mēs kaitinot lielo kaimiņu, bet es jūtos pilnīgi droši – izvēlos nedzīvot bailēs par to, ko nevaru ietekmēt vai mainīt,» saka Ilze.
Kamēr vēl nav atjaunota māja Upītē, Ilze un Juris ar bērniem dzīvo Baltinavā. Ilze strādā par projektu vadītāju lielā zemnieku saimniecībā, Juris ir neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas šoferis, un viņi abi audzē ķiplokus.
