Ilona Balode-Ūdre: Attiecībās mēs gan laizījām, gan uzplēsām viens otra brūces
Nesen publicēta un jau ieguvusi milzīgu ievērību – mūziķes un rakstnieces Ilonas Balodes-Ūdres otrā autobiogrāfiskā grāmata Ielu muzikantu piezīmes. 1500 lappušu bieza, talantīgi uzrakstīta, galēji atklāta. Par vientulību, neprātību, bezdibeņiem, alkām pēc brīvības un ilgām pēc citu pieņemšanas. Mūsu saruna būs par dzīvi, kuru grāva pašdestrukcija. Dzīvi, kam punktu pielika avārija, kurā smagi cieta Ilonas vīrs mūziķis Rolands Ūdris. Augstāks spēks mūs nobremzēja, teiks Ilona. Šobrīd abi jau ir citi cilvēki.
Foto: Andrejs Nikiforovs. Stils: Laila Trilopa
Lai cik briesmīgi tas izklausītos, Bārtam ir veselīgāk redzēt Ūdri šādu, nevis to cilvēku, kāds viņš bija pirms avārijas.
– Vai var teikt, ka grāmatas rakstīšana tev bija nepieciešama, lai piedzīvoto saliktu pa plauktiņiem? Tu apraksti daudz notikumu, bet man grāmata tomēr šķiet kā tavs ceļojums sevī.
– Grāmatu es pat sauktu par pašpsihoterapeitisku pētījumu. To sāku rakstīt 2013. gadā. Bija iznākusi mana Rīga–Pekina, un es izjutu tā dēvēto otrās grāmatas sindromu. Taču man negribējās vēlreiz iet jau iestaigāto taciņu: aizbraukt ceļojumā un aprakstīt tajā piedzīvoto. Sapratu, ka jāļaujas eksperimentam – jāraksta, kā ir un kas notiek mūsu ar Ūdri dzīvē; tad jau redzēs, kurp stāsts aizvedīs.
