Ilga Šuplinska: Vēl ir sajūta, ka esmu izmesta no laivas – ne grimt, ne peldēt
Gan saukta par Latgales Spīdolu, gan zīmēta sengrieķu gorgonas tēlā ar čūsku kroni galvā… Saskarsmē tieša, dažreiz asa. Literatūrzinātniece ILGA ŠUPLINSKA. Vadījusi katedru Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, bijusi dekāne, zinātņu prorektore, bakalaura un maģistra filoloģijas programmas direktore. Kad JKP valde lēma Ilgu atcelt no Izglītības ministres amata, viņa pameta arī šīs partijas rindas. Viņa atgriezās 13. Saeimā, kļūstot par neatkarīgu deputāti.
Foto: Natālija Golubova. Stils: Laila Trilopa
Mēs tiekamies Latgalē, Lūznavas muižā, vietā, kur Ilga jūtas kā mājās un šovakar vadīs literāro lasījumu pasākumu. Viņa šodien ir skaista, koši krāsotām lūpām. Daudz skaistāka nekā saspringtajā ministrēšanas laikā. «Droši vien tāpēc, ka drusku vairāk izguļos.»
Ilga neslēpj, ka nervi ir vaļā. Situācija pieņemta, bet ne izsāpēta. «Šobrīd vēl ir sajūta, ka esmu izmesta no laivas: ne grimt, ne peldēt.»
Pēc visa, ko esmu darījusi un teikusi, man būs ļoti grūti atrast pieredzei atbilstošu algotu darbu.
– Politikā nonācāt, JKP vadības vairākkārt uzrunāta. Ar skaidru mērķi – godīgi, drosmīgi, gudri.
– Vairākas reizes Bordāns ar Jurašu pie manis brauca, un tobrīd biju gatava krasi mainīt dzīvi. Arī Ingars (Ilgas dzīvesbiedrs – I. M.) teica – ej un dari, arī mamma, arī bērni. Kā uzsvēra Viesturs Kairišs (viņu uzskatu par savu gara radinieku) – neko tev nemaksās pamēģināt; ja Saeimā neiekļūsi, iesi uz savu sociālo uzņēmējdarbību un darīsi, ko vēlēsies. Bet Saeimā tiku.
Jurašam, Bordānam teicu – jums jāsaprot, ka neesmu remdenā, ka esmu darītāja un to, kuri man nepiekritīs, būs vairāk nekā to, kas teiks jā. Bet es nepielāgošos.
