Ieva Kerēvica: Mēs, stiprās sievietes, pat nedodam otram iespēju
«Mums vajadzētu biežāk sev dot iespēju piedzīvot notikumus, nevis domāt – kā būtu, ja būtu, un tā arī nekad tos nepiedzīvot,» uzsver dziedātāja Ieva Kerēvica. Ir saulaina diena, mēs sēžam parkā uz soliņa, līdzās ratiņos mazā Herta omulīgi spēlējas, un mēs smejamies. Šī ir ļoti sievišķīga saruna par dzīvi, kas mainās. Par sievieti, kura dzīvo pārmaiņās.
Foto: Agneta Jonele. Stils: Agija Vismane
Apprecējāmies pirms vairāk nekā gada. Negribēju šajā atvilktnītē laist nevienu lieku skatienu no ārpasaules.
– Kad pagājušajā vasarā tikāmies, teici, ka tava dzīve ir apgriezusies kājām gaisā – mīlestība, jaunas attiecības, tikko piedzimusi meitiņa… Vai pasaule pamazām sāk griezties atpakaļ un nostāties savā vietā?
– Atpakaļ noteikti nekas vairs negriezīsies! Pārmaiņas pavērsušas manu dzīvi citā virzienā, bet man joprojām nav nekādas nojausmas, kurp dodos, jo viss vēl ir procesā. Ir ļoti daudz jautājumu – uz kurieni, kā? Gads tomēr ir mazs laika sprīdis. Tajā pašā laikā ir noticis ļoti daudz, turklāt pusgadu bijām izbraukuši ārpus Latvijas.
– Kad sazinājāmies pavasarī, atklāji, ka esi Indijā.
– Novembrī aizbraucām uz Bali un janvārī pārcēlāmies uz Indiju. Cita vide un cilvēki, mēs visi bijām kopā visu laiku, un visādi mums gāja. Daudz atklāsmju un atziņu – gan pieaugušajiem, gan bērniem. Mazākajam gan viss patika! Dzīvojot mājās ilgu laiku, turklāt citā valstī un esot visu laiku kopā, man kļūst grūti – sāku smakt. Man ļoti nepatīk sadzīviskie un ikdienišķie pienākumi, tas viss man var izsist korķus ārā. Kādu laiku to varu, bet ne tik ilgi kā šoreiz.
