Ieva Ilvesa: Kad jūs uzdodat šo jautājumu, man pārskrien tirpas

Pieturzīmes

•  Dzimusi 1977. gada 13. septembrī.
•  Diplomāte, kiberdrošības politikas eksperte.
•  Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos.
•  Pašlaik vieslektore Rīgas Juridiskajā augstskolā.
•  Strādājusi Ārlietu un Aizsardzības ministrijās, dažādās institūcijās ārlietu un drošības politikas jomā Latvijā, NATO un ES, palīdzējusi organizēt NATO samitu, strādājusi pie Latvijas iestāšanās NATO u. c. 
•  Apbalvota ar Atzinības krustu.
•  Igaunijas eksprezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa sieva un bijusī Igaunijas pirmā lēdija. 
•  Trīs bērni: Ralfs Jānis (19), Isabella (8) un Hanss Hendriks (5). 

Ievas pelnrušķītes stāstu bija grūti nepamanīt – bez tēva augusi Limbažu meitene, kas daudz sasniegusi savā profesijā un beigu beigās apprecējusies ar kaimiņvalsts prezidentu. Tomass Hendriks Ilvess un Ieva viens otru pazina jau sen, jo bija tikušies savā profesionālajā pasaulē. Tajā brīdī abiem bija grūti – Tomass bija izšķīries, Ieva zaudējusi meitiņas tēvu, un sākumā Tomass viņu uzaicināja tikai draudzīgi satikties un parunāties. Taču arī dzīvei pilī ir savas ēnas puses. 

Vīrs joprojām igauņu medijiem nepiedod to, ka pirmais raksts pēc ziņas par mūsu laulībām bija: cik viņa saņems, kad viņš nomirs?

– Vispirms jautāšu jums kā kiberdrošības speciālistei – šodien ziņās lasījām, ka Krievijas hakeru grupējums uzbrucis divām Latvijas mediju platformām. Kādi ir reālie kiberdrošības draudi Latvijai? 
– Kibertelpā grūti precīzi pateikt motīvus, un Krievija šobrīd ir neprognozējama, taču šis var būt politisks signāls. Uzbrukumi digitālajā telpā mums var nodarīt reālus zaudējumus, jo īpaši saistībā ar valstij kritisko infrastruktūru. Banku sistēma, elektroenerģija, ūdensapgāde – visu to var paralizēt, jo pārvaldes sistēmas ir digitalizētas. Ukrainā bija uzbrukums elektroenerģijas sadales tīkliem, tos uz laiku apturot. Nesen Amerikā izspiedējvīruss nobloķēja lielo benzīna cauruli, un uzpildes stacijās vairākas dienas nebija degvielas!  

Latvijā kiberdrošībā ir izdarīts labākais, ko iespējams izdarīt, tomēr digitālajā pasaulē vienmēr paliek kāds nedrošības elements. 

– Jūs savulaik strādājāt pie tā, lai Latvija iestātos NATO. Šopavasar droši vien nācies aizdomāties par to, cik reāli ir īsta militāra uzbrukuma draudi Latvijai?
– 24. februāris – diena, kad Ukrainā sākās karš, – man atmiņā palicis spilgti. Tā ir Igaunijas neatkarības diena, un šogad mēs uz to pirmo reizi paņēmām līdzi jaunāko dēlu Hansu. Taču naktī sākās uzbrukums, un vēlāk, kad stāvējām un vērojām militāro parādi, bija jādomā par to, ka tādi spēki tiek izmantoti pret cilvēkiem tepat blakus. Bet vienlaikus bija arī drošības sajūta. Man jāpiekrīt Vairai Vīķei-Freibergai, ka ar tik traku valsts vadītāju nevar zināt, ko vēl sagaidīt no Krievijas puses. Tomēr NATO mūs aizsargās. 

– Agrāk jūsu darbs bija pie ļoti konkrētiem projektiem, turpretī tagadējais Valsts prezidenta padomnieces darbs ir diezgan abstrakts.
– Taisnība, un man jāmācās, ka varu vienkārši iedvesmot un palīdzēt noformulēt idejas, mazāk darīt praktiskus darbus. Man pašai tuvs ir mūsu projekts Dators ikvienam bērnam, kura ideja ir – katram bērnam Latvijas skolās jābūt savai datorierīcei. Ir daudz ģimeņu, kurām ir mazi ienākumi un bērniem datoru nav. Doma ir nopirkt datorus tiem, kuriem to nav, un izsniegt kā bibliotēkā – uz mācību gadu. Diemžēl pašlaik projekts iestrēdzis birokrātijā. Bērniem bez prasmēm tehnoloģijās tālākās izglītības iespējas būs arvien mazākas. Mācoties ir liela atšķirība, vai tas ir telefons vai ierīce, kurā var programmēt, radīt mājaslapu, dizainēt…  

– Teicāt, ka pandēmijas laiks licis daudz iemācīties. 
– Visvairāk tas saistīts ar bērniem. Maniem jaunākajiem bērniem ir pieci un septiņi gadi, un tajā vecumā mācīties attālināti ir ļoti grūti. Taču nāca daudz radošu ideju. Piemēram, redzēju, ka meita var baletu mācīties attālināti.