Ieva Florence-Vīksne: Mūsu mīlestība ir stipra. Jo tā nav būvēta uz prieka vai vieglprātības
«Reizēm, uztverot dzīvi vieglāk, mēs varam nonākt tur, kur mums vajag būt. Jo viss, ko piedzīvojam, mūs māca,» uzskata aktrise Ieva Florence-Vīksne. Kopā ar vīru Oskaru un divus gadus mazo dēliņu Leonardu viņa šobrīd īsteno sen lolotu sapni, taču šī saruna aizved daudz dziļākā ceļojumā – viņas nepareizajās izjūtās un stāstā par piedzimšanu no jauna.
Foto: Agneta Jonele. Stils: Agija Vismane
– Tuvojas Lieldienas, un garīgā izpratnē to centrālā vēsts ir par pārmaiņām un pārveidi. Daudzus gadus intervējot cilvēkus, esmu sapratusi, ka gandrīz katrs pieredz savu krusta ceļu un, jā, arī augšāmcelšanās stāstu. Atklāsi savējo?
– Interesanti, ka tieši šobrīd tas ar mani notiek! Jau divus gadus esmu mamma Leonardam un tikai tagad sāku lūkoties plašāk, atskatoties uz to, kas noticis un kā mainījušās manas domas. Jo gāja grūti… Un es pat nezinu, ar ko sākt. Ar dzemdību stāstu? Vai skatīties tik sen?
Mūsu mīlestība ir stipra. Jo pamatu pamatos tā nav būvēta uz prieka, kaislības vai vieglprātības.
– Cik tālu tu pati gribētu atskatīties?
– Šķiet, ar dzemdībām. Tās bija izaicinošas un grūtas, jo beidzās ar ķeizaru. Ticu, ka viss notiek uz labu, un galvenais, lai bērnam viss kārtībā un mamma vesela, bet tas bija liels pārbaudījums un pārdzīvojums reizē. Jo rēta ir milzīga, un atveseļošanās laiks – ilgs un emocionāls. Gribu, lai tā izbalē un varu doties tālāk.
