Hokejista Mārtiņa Dzierkala vecāki Aija un Jāzeps: Mēs pieņēmām tik bērnu, cik viņi nāca
Latvijas izlases hokejists Mārtiņš Dzierkals ir sestais bērns kuplajā Dzierkalu saimē. Vecāki Aija un Jāzeps, titula Latvijas lepnums ieguvēji, ir izauklējuši deviņus pašu bērnus, divus adoptētus un sirds siltumu dāvājuši divdesmit audžubērniem. AIJAS un JĀZEPA DZIERKALU iepazīšanās stāsts ir debesīs ierakstīts.
Foto: Mārcis Gaujenietis
-
Esam adoptējuši divus audžubērnus, un mums visu laiku ģimenē ir audžubērni. Kopā pajumti esam devuši apmēram 20 bērniem.
-
Ne jau viss mums attiecībās ir bijis gludi, īpaši sākumā, kad nācās pierīvēties. Sākumā pēc strīda ilgi varējām viens ar otru nerunāt.
-
Mēs trīs reizes visu esam pazaudējuši un sākuši no nulles.
Likteņa līkloči
JĀZEPS: «Mēs katrs esam no savas puses – es no Kārsavas, bet Aija ir jelgavniece. Pēc vidusskolas iestājos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātē. Studentiem patīk ballītes, un vienā deju vakarā mēs satikāmies.»
AIJA: «Pēc vidusskolas nebiju izlēmusi, kur mācīties, un meklēju darbu. Mani no darba biržas aizsūtīja uz Lauksaimniecības akadēmijas Kibernētikas katedru. Kad ierados, visi brīnījās, jo neviens nebija licis sludinājumu, meklējis jaunu darbinieci.
No pirmās algas Mārtiņš nopirka mums televizoru pa visu sienu – pateicībā par to, ka mēs viņu atbalstījām, uzsākot hokeja gaitas.
Tā kā viena kolēģe gatavojās doties dekrēta atvaļinājumā, mani pieņēma darbā. Kibernētikas katedrā pa visu telpu bija izvietoti datori, vieni no pirmajiem Latvijā. Mans pienākums bija datorā ievadīt studentu darbus. Uz ballēm negāju, jo gaidīju puisi no armijas. Aizbraucu pie viņa ciemos, un mēs sastrīdējāmies par principiālām lietām. Mājās braucot, sapratu, ka starp mums viss ir beidzies un esmu brīva meitene.
