FOTO: Dārza dokumentāliste Līga Nakts
LĪGAI BIŅKOVSKAI jeb @liganakts (Instagram) izdevies apvienot divas savas radošās kaislības – fotogrāfiju un dārzu. Viņas veidotā vizuālā dienasgrāmata ļauj sekot jaunas dārznieces eksperimentiem visa gada garumā.
Foto: Līga Biņkovska
Likās, ka nedrīkstu rādīt, kā es te sīpolus un kartupeļus stādu. Ko gan vienaudži padomās?
Līga kopā ar vīru Ēriku un suņu meiteni Florenci dzīvo Ogres Dārziņos – nelielā mājiņā ar 1000 m2 piegulošu zemi, kurā jau trešo gadu Līga nododas saviem dārzkopības eksperimentiem. Kaut vairums kaimiņu Dārziņos pavada vien vasaras mēnešus, Līga ar Ēriku šeit dzīvo visu cauru gadu. Pārcēlušies šurp no Rīgas, jo bijusi iespēja iegādāties klāt vēl vienu zemes gabalu jau Ērika vecākiem piederošajai zemei. «Tieši bija sakritis, ka abi izlēmām pielikt punktu savām studijām, un sapratām, ka vēlamies un varam būt brīvāki savā ikdienā. Un Ogre ir pietiekami tuvu Rīgai, lai mēs varētu tur apmesties uz dzīvi. Tā es tiku pie sava zemes pleķīša, un uzreiz radās arī motivācija sākt ar to kaut ko darīt,» atceras Līga.
Šobrīd Līgai ir 24 gadi, un, kad abi šurp pārcēlās, viņai bija 22. Pati atzīst, ka tolaik pat mazliet kautrējusies kādam publiski stāstīt par savu jauno aizraušanos ar dārzu. «Tas bija nedaudz savādi. Man likās, ka nedrīkstu rādīt, kā es te sīpolus un kartupeļus stādu. Likās – ko gan mani vienaudži padomās? Kamēr viņi studē, ballējas un dzīvo jauniešu dzīvi, es ņemos pa dārzu. Tomēr pamazām man šī sajūta pazuda, un beigās, protams, atklājās, ka neviens neko sliktu par manu aizraušanos nedomā un patiesībā domā tikai visu to labāko. Turklāt guvu apliecinājumu, ka mēs jau piesaistām sev tādus cilvēkus, kādi esam paši.»
Pavasarī, kamēr nezāles maziņas, tās izraustīt ir gandrīz vai kā meditācija.
Ravēšanas trauma
«Bērnībā dzīvoju laukos Dundagas pusē, viensētā, kur mums bija gan lopiņi, gan garas kartupeļu vagas. Atceros, kā mamma lika ravēt un man tas tik ļoti nepatika! Un tolaik vienmēr teicu, ka tad, kad man pašai būs māja ar zemi, man tur augs tikai augļu koki un krūmi un audzēšu tikai to, kas nebūs jāravē,» smejas Līga, piebilstot, ka, lai arī realitātē viss izrādījies citādi, nekā pati savulaik solījusi, ravēšanas darbi viņai joprojām neiet pie sirds. Kāds risinājums?