FOTO: Citāda lauku māja Amatciemā
Šīs mājas saimnieki OLGA ZAHAROVA un SERGEJS PRJAHINS ir mazliet neparasts pāris. Divi radoši maskavieši, kuri aizlaidušies no Krievijas un, meklējot mājvietu tuvu dabai, atraduši Amatciemu. Šī māja ir viņu attiecību sākums ar Latviju – vietu, kur viņi sev atraduši mieru.
Foto: Lauma Kalniņa
Mājas dosjē
• Māja uzbūvēta gleznainajā Amatciemā.
• Mājas platība – 100 m2, projektā piesaistīti arhitekti, bet mājas interjeru saimnieki veidojuši paši.
• Mājas saimnieki – žurnālists Sergejs Prjahins un žurnāliste un ilustratore Olga Zaharova.
• Pārcēlušies uz dzīvi Latvijā no Maskavas.
Iemesli nepalikt Krievijā
Olga un Sergejs ir žurnālistu pāris, kuri kādā brīdī, pirms gadiem desmit, arvien skaidrāk apjauta, ka dažādu iemeslu dēļ nevēlas turpināt dzīvot Krievijā. Lai gan daudzu vietējo iedzīvotāju acīs iekārotā Maskava bieži vien šķiet kā apsolītā zeme un mājvieta pilsētas centrā – apliecinājums, ka sociālo pakāpienu virknē izdevies pakāpties gana augstu, Olga un Sergejs tomēr izlēma no tā visa doties prom. Vienlaikus palika pietiekami tuvu savai ģimenei un tuvākajiem draugiem, jo lidojums Rīga–Maskava ilgst mazliet vairāk nekā stundu.
Piektdien braucām šurp, sestdienu pavadījām Latvijā un svētdien ar auto mērojām ceļu atpakaļ uz Maskavu.
«Jūrmala, mūsuprāt, tomēr ir bagātiem cilvēkiem,» bilst Sergejs, jo sākumā atzīstos, ka esmu pārsteigta par abu maskaviešu izvēli dzīvot Amatciemā, kas, būsim godīgi, arī nav no lētākajām izvēlēm. «Mēs gribējām būt tuvāk dabai, un tā ir laimīga sakritība, ka ir tāds Amatciems, kuru ieraudzījām un tajā gluži vai iemīlējāmies.» Amatciemu Olga atklājusi internetā: «Tolaik nedomājām pārcelties uz Latviju, vienkārši zinājām, ka daudzu jo daudzu iemeslu dēļ negribam turpināt dzīvot Krievijā. Tagad to iemeslu ir kļuvis vēl vairāk, bet jau tobrīd nejutāmies komfortabli, esot tur. Bija 2009. gads, un nolēmām atbraukt tikai uz vienu dienu, apskatīties, kā tad Amatciemā izskatās. Tolaik mums abiem bija viena brīva diena nedēļā, nācās atprasīties no darba piektdienā un svētdienā, piektdien braucām šurp, sestdienu pavadījām Latvijā un svētdien ar auto mērojām ceļu atpakaļ uz Maskavu. Un uzreiz arī teicām, ka neko šeit nepirksim, jo naudas nav un, godīgi sakot, plānu kaut ko pirkt arī vēl nav. Vienkārši braucām apskatīties.»
