Flautiste Dita Krenberga: Savā būtībā tik mierīga, kādu iespaidu radu, es neesmu
Flautiste Dita Krenberga ir pavasara bērns. Dzimusi martā, kad daba sāk mosties, un Ditai ir sajūta, ka arī viņu šajā laikā piepilda gaisma un prieks, ko rada pavisam ikdienišķas norises.
Foto: Liene Pētersone
Mēs tikāmies ar Ditu, pirms Ukrainā bija sācies karš. Pēc Krievijas iebrukuma viņa atsūtīja ziņu, ka tagad tā būtu pavisam cita saruna. Ne vairs tā vieglā un gaišā, bet tomēr ar cerību un ticību, ka ukraiņu tauta uzvarēs un visu labas gribas valstu un cilvēku atbalsts šajā traģiskajā laikā Ukrainai ir ļoti svarīgs. Arī Dita sazinājusies ar saviem paziņām Ukrainā un izteikusi atbalstu savā un Latvijas vārdā.
Bet todien, kad tikāmies, Dita dzīvoja ar tā brīža izjūtām un par tām arī runāja.
Daudzi pētījumi secina, ka somatiskas saslimšanas rodas no domāšanas un notikumu uztveres. Tāpēc jāstrādā ar savām domām un attieksmi pret dzīvi.
«Man ļoti mīļi ir IEVAS Stāsti. Tieši tā gaišuma un iedrošinājuma dēļ, kas ir cilvēku stāstos, kuru dzīve bieži vien nebūt nav viegla. Nezinu, vai tāpēc, ka esmu piedzimusi laikā, kad saulīte spīd arvien biežāk, saulainums ir viena mana rakstura šķautne, par kuru esmu ļoti pateicīga. Šī nav mana vienīgā šķautne, bet daudzās situācijās tā mani glābj un, izrādās, saskarsmē ar mani iepriecina arī citus. Pēdējos gados esmu ievērojusi, ka es eju un smaidu. Pagājušajā vasarā vedu ar ķerru sausos zarus, un mana kaimiņiene Murjāņos bija neizpratnē: «Tu strādā smagu darbu un visu laiku smaidi…» Tas ar mani notiek neapzināti, bet esmu pārliecinājusies, ka, ejot pa dzīvi ar smaidu, arī brīžos, kad nav iemesla smaidīt, raizes kļūst vieglākas. Nevienam mums dzīve neiet tikai pa saules pusi. Visām takām un ceļiem ir sava ēnas puse, bet svarīga ir attieksme, kā to uztveram. Daudzi pētījumi secina, ka somatiskas saslimšanas rodas no domāšanas un notikumu uztveres. Tāpēc jāstrādā ar savām domām un attieksmi pret dzīvi, sevišķi šajā tik sarežģītajā, pārdzīvojumu pilnajā laikā, jo tā ir spēja, kas cilvēkus glābj no trauksmes un skumjām.»
* * *
«Arī man šajā laikā bijis jādomā par smagumu un negācijām, kas daudziem spiež sirdi. Pandēmija, kas sākās pirms diviem gadiem, mūs pārsteidza nesagatavotus un pilnībā pārmainīja dzīvi. Kaut ko tādu neviens nevarēja iedomāties. To, ka pirms simts gadiem līdzīgu katastrofu Eiropa un arī Latvija piedzīvoja ar spāņu gripas pandēmiju, mēs zinām tikai no vēstures, un daudzi arī to nezina.
