Elita Patmalniece: Likās – nekad, bet brīnums notika
Sievietes no dažādām Latvijas malām mēro ceļu uz mākslinieces Elitas Patmalnieces izstādēm, jo zina – te varēs ļauties sievišķīgam priekam. Tieši cilvēku nerimstošā interese dod viņai spēku radīt mākslu un iet atkal tālāk. Divpadsmit gadu pēc dzīvesbiedra mūziķa Jāņa Groduma aiziešanas Elita ir jaunā dzīves posmā.
Foto: Agneta Jonele
Pieturzīmes
• Māksliniece, gleznotāja, modes dizainere.
• Veidojusi tērpus teātra un operas izrādēm, dažādiem skatuves māksliniekiem.
• Mākslas galerijā Putti patlaban skatāma Elitas izstāde Mirklis.
• Viena no TV ceļojumu šova Četri uz koferiem dalībniekiem.
• Bija kopā ar mūziķi, rokgrupas Līvi basģitāristu Jāni Grodumu, kurš 2010. gadā aizgāja mūžībā.
Ilze Viņķele pēc tam teica, ka man vajag vairāk pastāvēt par sevi, nevajag visiem piekāpties.
Mūsu sarunas dienā galerijā Putti ir brīvdiena, taču ik pa brīdim pie lielā loga stikla pieplok kāds saplacināts deguns, virs kura spīd ziņkārē ieplestas acis – cilvēki apstājas, jo viņu skatienu piesaista košā telpa, kurā, šķiet, uzsprāgušas spilgtāko krāsu kārbas. Daudzi parausta durvju rokturi – neko darīt, būs jānāk citu dienu. Tikmēr mēs ar Elitu sēžam pie galdiņa, mizojam banānus un cenšamies sasildīties ar tēju. Šī ir visīstākā Elitas valstība – no sienām raugās spilgti tēli un objekti, un arī Elita sēž uz dīvāna kā izkāpusi pati no saviem darbiem. Ir pavēsi. Pēc brīža man tiek izsniegta «galerijas štata veste» – liels un tik silts melns murskulis, ka iegrimstu tajā kā tādā tropu valstībā. Tikmēr Elita uzvelk vēl vienu džemperi – tas, protams, ir visspilgtākajās krāsās. Runājoties viņa spļauj ārā daudz ko, kas uz mēles, bet vienlaikus kaut kā aizkustinoši cenšas sevi pasargāt. Par daudz ko gan smejas, gan arī purpina – tā, kā tikai viņa to māk. Elita pati ir mākslas darbs, kas ļauj mums ieskatīties savā dzīvē.
– Šim ziemīgajam laikam piestāv sarunas ar priecīgiem un krāsainiem cilvēkiem – kā tu!
– Ai, par to vienmēr brīnos, pašai jau nemaz tā neliekas! Bet vispār man patīk runāties ar cilvēkiem, kaut kā es viņiem asociējos ar prieku, uzdrīkstēšanos.
