Eduards Smiļģis – kaislības teātrī un dzīvē
1920. gada 19. novembrī ar Raiņa lugas Indulis un Ārija pirmizrādi dzimst Dailes teātris. Ir piepildījies EDUARDA SMIĻĢA sapnis par savu teātri. Smiļģim ir trīsdesmit četri gadi, un četrdesmit četrus gadus viņš būs Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs. Teātris bija visa viņa dzīve, kurā vien daži cilvēki viņam kļuva īpaši uz mūžu.
Foto: no Dailes teātra un Aijas Smiļģes-Vīgneres personiskā arhīva
Māte Hedviga
«Zinot, ka simtgades iestudējumā Smiļģis man būs Smiļģa mātes Hedvigas loma, vasarā izbraucu vietas, no kurām nākuši viņa vecāki,» stāsta aktrise Olga Dreģe. «Smiļģa tēvs Jānis bija no Skaistkalnes puses, māte Hedviga no Sātiņu pagasta Kurzemē. Viņu mīlestība bijusi tik liela, ka viņus salaulā, lai gan katrs pieder pie savas konfesijas. Tēvs bija pārliecināts katolis, māte – luterāne. Eduards ir pirmais bērns ģimenē, un māte visu mūžu bija viņam ļoti nozīmīga. Smiļģis sauca viņu par māmulīti, ļoti mīlēja un arī bijās. Smiļģis pret māti izjuta milzīgu respektu un cieņu. Skatoties fotogrāfijas, redzu stipras gribas sievieti. Varenais žoklis rāda viņas raksturu.»
Smiļģis bija nepārspējams savos fantāzijas lidojumos un spēja visus pārliecināt, ka nekas nav neiespējams.
«Laikabiedru atmiņas vēsta, ka mājās Hedviga ar bērniem sarunājusies vāciski, tomēr nedaudzās ar viņas roku rakstītās vēstuļu rindas ir latviešu valodā. Dažas saglabājušās tālaika fotogrāfijas rāda vispirms jaunu meiteni ar nedaudz apmulsušu, bet pētošu skatienu, tad jaunkundzi ar spēcīgu zodu un visbeidzot cienījamu ģimenes māti – vīrs stāv aiz muguras, rindā trīs bērni, pati rotājusies ar zelta medaljonu, auskariem, pirkstos veseli četri gredzeni. Kundze no bagātās Kurzemītes… Un Smiļģa dzīvesveidā un izteikumos kā iegravēta kurzemnieku frāze: nabadzības dēļ jau neies lepnību zaudēt. Skaļi izteikts vārds kurzemniekam ir kā zvērests, ko nepārkāps nekādā gadījumā, un personiskā dzīve un izjūtas ir absolūts tabu. Par to nerunā,» tādu Smiļģa mātes portretējumu un dēla dzīves principu veidošanos grāmatā ES sniedz Smiļģa dzīves pētnieces Rita Rotkale un Agra Straupeniece.
