Edijs Vucēns: Svarīgākie cilvēki manā dzīvē ir Žanetes
«Paldies, paldies, stop, stop, stop!» – pirms mēneša savā Facebook profilā rakstīja EDIJS VUCĒNS. Vienas diennakts laikā draugi bija saziedojuši 36 000 eiro un sirsnības miljonu, lai Edijs «paturpinātu ar pāris dzērieniem»! Pirmo raundu viņam izdevies uzvarēt, bet sācies nākamais, kad kopā ar ķīmiju vajadzīga imūnterapija, ko valsts neapmaksā. Taču Edijam šis ir arī viegluma, gaišuma, cerīguma un pateicības laiks.
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
• 37 gadi.
• Dzimis Tukumā, vēlāk pārcēlies uz Rīgu, kur mācījies N. Draudziņas ģimnāzijā.
• Ģimnāzijas laikā kopā ar skolasbiedru popularizējis tādu amizantu sporta veidu kā fingerbords jeb pirkstiņdēlis.
• Darbojies reklāmas, komunikāciju un arhitektūras jomā, bijis bāra-veikala Pērle īpašnieks, strādājis veikalā boards.lv u. c.
• Aizraujas ar skeitbordu un snovbordu.
• Hipsteris.
Negribu izklausīties bravūrīgs, es izturos ar ļoti lielu bijību un ticu, ka man šis pārbaudījums tika uzlikts tikai tāpēc, ka es varu tikt ar to galā.
Kāds Ediju pazīst no «Pērles» laikiem, kāds no reklāmistu, arhitektu, skeitbordistu vai kādām citām aprindām. Hipsterīgs džeks ar atbruņojošu smaidu. To, kas ar viņu notiek kopš 2019. gada marta, zināja tikai daži. «Tieši pirms pirmā lokdauna es uzzināju, ka man ir vēzis 4. stadijā. Audzējs kaklā, liels, paslēpies bumbulis mēles saknē,» viņš atklāja sociālajos tīklos pagājušā gada nogalē. «Šis gads ir iemācījis vairāk, nekā varēju iedomāties, un oktobrī mani iepriecināja ziņa, ka audzēja vietā vairs nav redzamas vēža šūnas.» Tagad viņš ir jauna izaicinājuma priekšā, jo plaušās pamodušās metastāzes.
– Mani tiešām saviļņoja tavs feisbuka ieraksts un sirsnīgie, mīlestības pilnie komentāri zem tā. 24 stundu laikā tika saziedoti visi tūkstoši, kas vajadzīgi taviem dzīvības kokteilīšiem!
– Man ir forši draugi. Ticēju, ka savāks to naudu, bet ne jau – ka tik ātri! Un biju iztēlojies, ka ziņu adresēju tikai saviem draugiem, bet ar manu ierakstu dalījās divi tūkstoši!
– Rakstīji, ka tev šis gads iemācījis daudz vairāk, nekā varēji iedomāties.
– Nevienam mums rītdiena nav apsolīta – tad dzīvojam šodien ar pateicību un pēc iespējas pilnīgi! To, kas ar mani notika, var uztvert kā nelaimi. Arī man sākumā tā likās. Bet man izdevās to nopozicionēt kā mācību vai izaicinājumu, kam, par laimi, bija arī laimīgs noslēgums.
