Edgars Neilands: Dzīvē ir jāatrod pēc iespējas vairāk, ko darīt kopā ar mīļoto cilvēku
Dārznieks un arborists Edgars Neilands reiz salīdzināts ar bērnu, kas ar pieaugušā iespējām īsteno bērnības sapņus. Nonākot Annas koku skolā, tam jānotic uzreiz. Bet viņš labprāt sakārtotu arī pārējo pasauli, vismaz Latviju. Piepildītu to ar kokiem, dārziem un bērniem.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Matīss Markovskis)
Bērnībā viņam patika kāpt kokos. Tagad Edgars ir radījis uzņēmumu Labie koki un Annas koku skolu un gabaliņu zemes pie agrāk vienatnē skumušās Piņķu Annas baznīcas ar savas komandas palīdzību pieaudzējis ar kokiem, puķēm, pasaku namiņiem, koka tēliem. Arhitektūra tur ir tik neparasta, ka to nevar izstāstīt, – jābrauc pašiem skatīties. Starp citu, Edgars ar komandu ir arī tie, kuri tik skaisti izglāba Rail Baltic apdraudēto Rīgas autoostas sarkano ozolu.
Dzīvē ir jāatrod pēc iespējas vairāk, ko darīt kopā ar mīļoto cilvēku, un manas un Elīnas attiecības tā nostiprinājušas vairākas lietas.
– Mēs, latvieši, parasti lepojamies, ka esam tik tuvi dabai. Kā tu to redzi – kā ir patiesībā?
– Mēs esam izlutināti dabas jautājumos, jo kvalitatīvas dabas mums bijis daudz un bez maksas. Rīgā dzīvo milzīgs daudzums cilvēku no laukiem, kuri atceras, kā bērnībā viņiem apkārt bijusi skaista daba. Tagad viņi dzīvo putekļainā Ziepniekkalnā vai Purvciemā un grib kokus. Bet maksāt nav gatavi. Ir aprēķināts – lai pilsēta būtu zaļa, no katra iedzīvotāja būtu jāiztērē 2 eiro gadā, bet rīdzinieks nav tam gatavs. Tas ir smieklīgi. Jo uz jautājumu, kāpēc mums tik slikta dzīves kvalitāte, atbilde visur ir: koki, koki, koki!
