Dzīvi plānot vai neplānot?

Konsultē 
EVITA ŠTĀLA,
psiholoģe

Pandēmija nodemonstrēja, ka stingri kaut ko plānot, kontrolēt un noteikt nav iespējams, tāpēc liela vērtība ir tādām mūsu spējām kā adaptēšanās un pielāgošanās. 

Gadumijās un dzimšanas dienās esam ieraduši izvirzīt nākamā gada mērķus, jo šie datumi ir kā cerība uz kaut ko jaunu, kā norāde, ka nu tikai sāksies cita dzīve. Taču pandēmija nodemonstrēja, ka stingri kaut ko plānot, kontrolēt un noteikt nav iespējams, tāpēc liela vērtība ir tādām mūsu spējām kā adaptēšanās un pielāgošanās. 

Evita Štāla ir pārliecināta: «Ja spēj pielāgoties un nevis turpināt savas dzīves vecās shēmas, bet likt vietā jaunas, tā ir veiksmes atslēga. Ja nespēj, tās ir lielas ciešanas un problēmas. Jāfokusējas uz to, ko vari ietekmēt, nevis uz to, ko nevari. Valdība ir pieņēmusi tieši šādu lēmumu? Ko ar to šobrīd vari darīt? Kā vari pielāgoties un pamainīt kaut ko no ieplānotā? Jo nav jau variantu. No cepšanās labāk nekļūs. Varbūt sapnis par ievākšanos jaunajā mājā pagaidām jāatliek, bet tu vari rūpīgāk plānot un pārdomāt jaunās mājas interjeru. Ir svarīgi saprast notiekošo un dot jēgu tam, kam šajā situācijā to vari. Mēs vairs nevaram plānot gada vai piecgades griezumā, bet varam plānot pavisam mazas lietas. Šī ir krīze, un tas nozīmē, ka tas, kā darījām iepriekš, vairs nestrādā, bet jauni uzvedības modeļi vēl nav radīti, tomēr mums katram jāatrod savs veids, kā justies labi. Jābūt realitātē, kādā esi, un jāpieņem, ka nevari īstenot aizvadītajā gadā izvirzīto mērķi, piemēram, divreiz nedēļā iet uz fitnesa zāli vai pavadīt atvaļinājumu valstī, kur pandēmijas noteikumu dēļ mūs nelaiž iekšā. Bet tādēļ jau dzīve nebeidzas, tā visu laiku notiek. Patiesībā mums jābūt pateicīgiem, ka varam samazināt tempu un pavērtēt, kas mums ir patiesi svarīgs, – nopelnīt tā, lai uzceltu smalku māju, vai dzīvot vienkāršākā, toties vairāk būt kopā ar bērniem.»