Dzīve ēnā. Kāpēc tu sēdi ierāvusies stūrī brīžos, kad jālauž savs ceļš ar elkoņiem?
Runa nav par vasaras dienu, kad dārzā zem ābeles paslēpties no svelmainās saules. Šoreiz parunāsim par dzīvošanu ēnā kā dzīves pozīciju. Ar to mēdz būt jocīgi – it kā nepatīk visu laiku būt ēnā, bet vienlaikus tīri patīkami būt tādam neredzamam cilvēkam, no kuriem citi īpaši neko negaida un varbūt pat arī neprasa…
Foto: Shutterstock
Konsultē
Indra Majore-Dūšele,
psiholoģe
Ēnā drošāk
To, kurā saules pusē katra no mums dzīvo, lieliski var redzēt sociālajā vidē. Piemēram, kaut vai darba kolektīvā. Tajā vienmēr ir cilvēki, kas aktīvi iesaistās biroja vai uzņēmuma dzīvē, piedāvā savas idejas, kaut ko organizē, sapulcēs nebaidās oponēt, dedzīgi aizstāv viedokli, pastāv par savām tiesībām un uzņemas iniciatīvu. Bet tikmēr kāds cits allaž klusiņām sēž maliņā, teju baidoties nošķaudīties, lai tikai viņu nepamana un, Dievs pasarg’, priekšnieks neko nepajautā. Ja vien iespējams, viņi lieku reizi izvairās – ja var tā teikt – atgādināt par savu esamību. Kāpēc? Varētu teikt – tāds raksturs.
