Dažādas vērtības, atšķirīgas pārliecības. Kā izvairīties no konfliktiem ģimenē?

Konsultē DIĀNA ZANDE, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste

Kā veidojas vērtības?

Strīds ir aisberga redzamā daļa, bet aiz tā slēpjas mūsu vērtības, ticība un pārliecības, kas veidojas laika gaitā. Interesanti, ka liela nozīme te ir ne vien apkārtējai videi, bet arī ģenētikai. 

«Pirmais stūrakmens, kas ietekmē mūsu vērtību veidošanos, ir temperaments, un tas ir bioloģiski iedzimts, tātad to nevar izvēlēties. Ir bērni, kuri pēc temperamenta ir kautrīgāki un piesardzīgāki, labāk ievēro nosacījumus, viņiem, visticamāk, būs arī augstāki morāles kritēriji. Kāds cits, pēc temperamenta ļoti aktīvs un drošs bērns, vairāk uzspļaus noteikumiem un nosacījumiem, jo tā ir viņa daba.

Ja cilvēkam ir augsts neirotisms, cilvēks var ātrāk sadusmoties par to, ka kāds neievēro viņa vajadzības.

Tas var būt sevišķi raksturīgi p­usaudžu un agrās jaunības gados, kad jautājums par vērtībām vispār nešķiet būtisks,» skaidro Diāna Zande, piebilstot, ka ļoti līdzīgi ar personības iezīmēm. Arī tās ir iedzimtas un dzīves laikā mainās samērā maz. «Piemēram, ja cilvēkam no dabas ir augstāka tāda personības iezīme kā labvēlība, tas nozīmē, ka viņš ir labvēlīgāks pret pasauli un citiem cilvēkiem. Ja augstā līmenī ir personības iezīme apzinīgums, šim cilvēkam vairāk gribēsies ievērot noteikumus. Savukārt, ja cilvēkam ir augsts neirotisms, cilvēks var ātrāk sadusmoties par to, ka kāds neievēro viņa vajadzības, bet liek ievērot savus noteikumus,» skaidro Diāna Zande. 

Audzināšana un paaudžu vērtības

Temperaments un rakstura iezīmes ir kā pamatķieģelīši, savukārt tas, kā tālāk tiek būvēta mūsu vērtību sistēma, ir ļoti atkarīgs no mijiedarbības ar apkārtējo vidi. Turklāt katrā vecumposmā mainās autoritātes, kas ietekmē cilvēka vērtību sistēmu. Bērnībā tie ir vecāki, sākumskolā liela loma ir skolotājiem, pusaudžu gados – vienaudžiem.