Dana Bjorka izgājusi caur ūdeni un uguni: Ak Dievs, kā es to vispār izturēju?
Ar Danu Bjorku – toreiz Čerņecovu – IEVAS Stāstos pirmoreiz tikāmies pirms septiņiem gadiem. Pa šo laiku daudz kas mainījies – pasaulē, teātrī un Danai personiski.
Foto: Natalia Golubova. Stils: Agija Vismane
Toreiz viņa bija jauna aktrise. Lai gan jau nopelnījusi labākās jaunās skatuves mākslinieces balvu Spēlmaņu naktī, tomēr latviešu skatītāju vairāk pamanīta televīzijas seriālā Māja pie ezera temperamentīgās Elvīras lomā. Mācījusies ne tikai aktiermākslu Dailes teātra 9. studijā, bet maģistrantūrā izstudējusi arī kultūras menedžmentu, jo «aktieris ir ļoti atkarīga profesija, bet man patīk sajūta, ka pati esmu noteicēja». Saderinājusies – mīļotais viņu bija bildinājis Likteņdārzā, stādot liepiņu, ko trīsdesmitajā dzimšanas dienā Danai bija dāvinājusi vecmāmiņa. Tagad Dana jau otro piecu gadu termiņu ir kļuvusi par sava – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra – direktori. Apprecējusies ar Igoru, un ģimenē piedzimis dēliņš. Tuvus cilvēkus zaudējusi un ieguvusi jaunus…
Es ticu, ka tuvinieki no debesīm mūs redz un sargā.
«Dzīve tiešām bijusi ļoti krāšņa, emociju un notikumu pilna,» viņa saka. «Ir bijuši gan lieli prieka un laimes brīži, gan lielas bēdas un grūtības, un ļoti lieli izaicinājumi.
