Dace Bunkusa: Piedod, dēls, ka Tevi nepasargāju. Mamma

Brīvā vieta, ko Mārtiņam atradu netālu no Čakstes pieminekļa, ir mana, mātes, vēsts – mūžīgs atgādinājums, ka sistēma man atņēma dēlu.

KAS TOREIZ NOTIKA

Maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus nošāva 2018. gada 30. maija rītā, braucot gar Rīgas Meža kapiem. Četrus gadus pēc slepkavības Valsts policija ziņoja, ka slepkavība beidzot ir atklāta un noskaidroti teju visi noziegumā iesaistītie. Starp apcietinātajiem ir arī uzņēmējs Mihails Uļmans, ar kuru Bunkus ilgstoši tiesājās un par kura draudiem bija ziņojis jau 2016. gadā. Izskan versijas, ka policijas kavēšanās atklāt noziegumu varētu būt saistīta ar augstu Valsts policijas amatpersonu Andreju Sozinovu, kurš līdz 2020. gada nogalei bija Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks, bet savulaik guva prāvus ienākumus Uļmanam daļēji piederošajā Latvijas Pasta bankā. Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja arī Mārtiņa Bunkus kapavieta ar lielu pieminekli ekskluzīvā vietā Meža kapos pavisam netālu no pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa. 

Uz kapiem Dace brauc divas vai pat trīs reizes nedēļā, ja ir smagi – pat katru dienu. Ikreiz uz mirkli viņa apstājas arī vietā, kur noslepkavoja Mārtiņu. «Šis ozols visu redzēja un visu zina,» viņa saka, skatīdamās uz lielo koku. «Mārtiņa dvēsele prom devās tieši te – pie šiem vārtiem. Reizēm, kad paceļu acis pret sauli, debesīs saredzu kaut ko netveramu.» Pie cita pusauga koka tieši slepkavības vietā viņa apsējusi baltu lentīti. «Pat sašauts Mārtiņš ir braucis tā, ka kociņu nenolauza,» saka mamma.