«Dabūju pa degunu, kuru pārāk augstu cēlu.» Kinorežisore Dace Pūce
Nesen uz kinoekrāniem Latvijā nonāca DACES PŪCES mākslas filma Bedre. Tā jau saņēmusi Grand Prix Lībekas kinofestivālā un Kaļiņingradas Baltijas filmu festivālā, savukārt Tallinas Black Night filmu festivālā ieguvusi labākās filmas titulu Work-in-Progress kategorijā. Nupat Bedre izvirzīta arī Amerikas Kinoakadēmijas Oskara balvai. Dace visu mūžu ir mācījusies, tostarp Braitonas filmu skolā un Ņujorkas filmu akadēmijā. Tieši mācīšanās, viņasprāt, dzīvi un prātu spēj noturēt līdzsvarā un likt apjaust savu varēšanu.
Foto: Aiga Rēdmane. Stils: Ginta Vītola
Domāju, ka meitenes un sievietes Latvijā ir tik spēcīgas, jo viņas motivē izjūta, ka viņas nav gana labas.
1.
Man ir svarīgi, ka mani novērtē ārpus mana ciema.
Tieši šī iemesla dēļ kinorežiju studēju arī ārpus Latvijas robežām. Tas man devis objektīvu novērtējumu un adekvātu pašvērtējumu. Jo nereti mēs par sevi domājam – neesam gana labas, kādai konkrētai profesijai vai studijām esam par vecām… Kad nonāc svešā vidē un ieraugi, ka neesi ne ar ko sliktāka par citiem, arī iekšējais cenzors atkāpjas. Tu kļūsti spēcīgāka. Tieši tas pats notiek arī tad, kad savus darbus izrādu ārpus Latvijas.
2.
Ja kaut ko nevaru, es cīnos, lai varētu. Ja iekrītu bedrē, daru visu, lai tiktu no tās laukā.
Domāju, ka meitenes un sievietes Latvijā ir tik spēcīgas, jo viņas motivē izjūta, ka viņas nav gana labas. Viņas nemitīgi pilnveidojas, kļūst interesantākas, pašpietiekamākas, gudrākas, spējīgākas. Arī es pati, ja kaut ko nevaru, daru visu iespējamo, lai varētu. Pārvarot grūtas situācijas, mēs audzējam iekšējos muskuļus un kļūstam spēcīgākas. Diemžēl puikām nereti šīs izjūtas nav, un viņi zaudē ar katru soli…
