Dabisko krāsu meistara Edgara Raituma padomi veco koka māju iegādē un atjaunošanā
Viņš piestāv Kuldīgai, un Kuldīga piestāv viņam. EDGARS RAITUMS, Raituma krāsu darbnīcas vadītājs, nu jau astoto gadu pats sev ceļ māju un ir gatavs padalīties pieredzē. «Viss, ko dzīvē esmu pieredzējis un iemācījies, atspoguļosies manā topošajā namā.»
Foto: Ieva Andersone
EDGARA RAITUMA dosjē
• Kopš 1997. gada savā Raituma krāsu darbnīcā izgatavo cilvēkiem un videi draudzīgas krāsas, balstoties uz bagātīgu amatniecības pieredzi, kas gūta, sadarbojoties ar kolēģiem Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā, kā arī restaurējot tolaik pašu darba un dzīves vietu – Ungurmuižas ēku kompleksu.
• Raituma krāsas izmanto gan sabiedriski nozīmīgās restaurētās vēsturiskās ēkās, gan starptautiski atzītos modernās arhitektūras objektos, gan privātmājās.
• Kopā ar sievu Gunu un dēliem Miķeli un Pēteri dzīvo un strādā Kuldīgā.
• Uzskata, ka tiem objektiem, kur ieguldīts daudz roku darba, ir īpaša vērtība: «Tā uzmanība, kas lietām pievērsta atjaunošanas un izgatavošanas procesā, nekur nepazūd, tā saglabājas, ir redzama un jūtama. Tas rada mājīgumu, vismaz man noteikti.»
Liepājas māja Kuldīgā
«Kad mūsu vecākais puika vēl gulēja ratiņos, bijām noskatījuši vietu, kur būvēsim savu māju. Nu dēls iet jau trešajā klasē, un mēs joprojām esam procesā. Gandrīz deviņi gadi! Ātri tas nenotiek, ir bijušas pauzes, kas lielākoties saistītas ar finansiālām iespējām. Bet sasteigt neko negribu un nevajag,» rāmi smaidot saka Edgars un rāda uz topošo māju, kas slejas skaistā vietā līdzās baznīcai – teju Kuldīgas pilsētas centrā, bet sajūta šeit ir kā laukos. Visapkārt zaļš, koki, putnu dziesmas, lejā tek upīte… Lauku vides sajūtu un plašumu rada arī tas, ka saimnieks savam īpašumam nav aplicis žogu.
Te top viss, ko esmu pieredzējis un protu, – kā jau tas parasti notiek, kad cilvēks kaut ko būvē.
Patlaban mājas būvniecības process ir tik tālu, ka tapusi, kā saka pats saimnieks, mājas čaumala ar jumtu. Guļbaļķu māja vēsturiski ir liepājniece, Edgars to pārvedis uz Kuldīgu. «Savulaik Liepājā šī māja bija paredzēta nojaukšanai, un man to būvvaldē piedāvāja. Tā es māju pārvedu šurp, izjauktu un saliktu pakās. Bet tā jau tikai šķiet – o, māja jau gandrīz gatava, jāsaliek tikai kopā! Nē, tas nemaz nav tik vienkārši, īpaši ar senām ēkām.»