Daba dod neizskaidrojamu ticību nākotnei. Mežs kā terapija
Ja ir cieša saikne ar dabu un mežā jūties kā otrās mājās, būsi pamanījusi, ka jau pēc pāris tajā pavadītām stundām esi neizskaidrojami priecīga, relaksēta un vienlaikus uzlādēta. Zini, tā nav sagadīšanās – meža terapiju ir vērts praktizēt apzināti.
Foto: Shutterstock
Konsultēja
Inese Kokare medicīnas centra Medfix galvenā ārste, akupunktūras ārste;
Laura Sarkanābola, meža terapijas pavadone
Cilvēces vēsturē visilgāko laiku esam pavadījuši dabas klēpī, tāpēc tur joprojām jūtamies vislabāk.
Var droši sacīt, ka dabas klātbūtne ir terapija ķermenim, garam un dvēselei. Tiešām brīnumaini, kā pastaiga pa mežu spēj atlaist stresu, apturēt rosīgo prātu un līdzsvarot mūs gan mentāli, gan fiziski. Augu, koku vērošana, dabas skaņu sadzirdēšana, svaiga gaisa ieelpošana mūs dziedina. Noņem no mūsu pleciem fizisku un emocionālu smagumu. Turklāt – vai esi pamanījusi, ka pēc pastaigām mežā arī izskaties brīnišķīgi?
Kur slēpjas meža maģija?
Meža terapijas pirmsākumi nāk no Japānas – Shinrin-yoku kustības, kas radās pagājušā gadsimta 80. gados un tulkojumā nozīmē meža pelde. Japānā, kurā labi zināms jēdziens pārstrādāšanās izraisīta nāve, cilvēki tika aicināti brīvajos brīžos doties dabā, lai atjaunotu fiziskos un mentālos resursus. Meža terapiju īpaši popularizēja japāņu fizioloģijas antropologs Jošifumi Mijazaki (Dr. Yoshifumi Miyazaki), kurš bija pārliecināts, ka cilvēces vēsturē visilgāko laiku esam pavadījuši dabas klēpī, tāpēc tur joprojām jūtamies vislabāk – tikai esot dabā un izmantojot visas maņas, mēs varam savienoties ar savu patieso būtību.
