«Credo» dibinātājs Valdis Skujiņš: Paldies Dievam, ka tajā laikā nebija sociālo tīklu
Dzirdēt, ka Valsts prezidentam Egīlam Levitam jaunībā mīļākā grupa bijusi Credo, liepājniekam Valdim Skujiņam bijis ļoti patīkami, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni, lai arī valstsvīra atzīšanās varbūt bija sirsnīgs reveranss. Pašam ansambļa dibinātājam tieši šis darbs kļuvis par mūža lielāko ieguldījumu, piepildījumu un ir atslēga, kas atver jebkuras durvis.
Foto: Ziedonis Safronovs un no Valda Skujiņa personiskā arhīva
Nosaukumu Credo mums ilgi neapstiprināja, tāpēc, ka tas ir saistīts ar garīdzniecību un izklausās ļoti pašpārliecināti.
Tētis krogos, māmiņa šefs
«Piedzimu pēc kara Liepājā, 1951. gadā, kad maniem vecākiem jau bija 36 gadi. Tētim Ziedonim bija dēls no pirmās laulības, bet māmiņai es biju pirmais. Dzīvojām Vaiņodē. Mana mamma Alise bija šefpavāre sanatorijā, tētis laikam strādāja dzelzceļa stacijas bufetē,» stāsta Valdis Skujiņš. «Vecāki ir dzimuši 1914. gadā. Tētis nodzīvoja līdz 78 gadu vecumam, māmiņai bija 86, viņa vēl sagaidīja šo gadsimtu. Vecāki par pirmskara laikiem runāja minimāli. Tētis rīdzinieks, bijis zāles pārzinis tādos Rīgas krogos kā Rīga, Metropole, Astorija. Ir arī apkalpojis Kārli Ulmani. Filmā Zvejnieka dēls mans tētis redzams. Viņš smējās: «Skaties, tur sēž viens ar muguru, tam avīze ir kabatā. Tas esmu es! Ieliku avīzi kabatā, lai varētu sevi vēlāk atpazīt!»
