Būū: Es esmu kausle. Es esmu traktors. Es esmu raķete. Un es esmu tikai pašā sākumā
Viņa nebaidījās atšķirties, un tas viņas karjeru pacēla vēl nebijušos augstumos – mūziķe Būū sevi piesaka strauji un skaļi. Uz skatuves – pašpārliecināta dumpiniece. Nokāpjot no tās – vientulību mīloša sieviete, kura mieru rod dabā. Viņas radošā enerģija ir kā bangojoša kalnu upe, kuru nespēj iegrožot neviens dambis, un mūziķe pati vēl mācās šo upi izbraukt, neizkrītot no laivas.
Foto: Aiga Rēdmane. Stils: Laila Trilopa
Šajā rudenī ir tik daudz sakritību starp manu dziesmu tekstiem un dzīvi, ka tiešām liekas – es buros. Man šķiet, ka šis būs raganu rudens.
Būū debijas albums Albūūms mūzikas ierakstu gada balvā Zelta mikrofons iegūst četras nominācijas, un vakara beigās viņa tur rokās divas balvas – Gada debija un Gada dziesma. Viņas koncerti vienmēr ir pārpildīti, un cilvēki zina viņas dziesmu vārdus no galvas un sirds. Būū īstais vārds ir Ilze Fārte, bet mūziķe tik ļoti ir saaugusi ar savu skatuves vārdu, ka atzīst – uz īsto vārdu var arī neatsaukties.
Laikā, kad Ilze vēl nebija kļuvusi par Būū, viņa nodrošināja sev iztiku, darbojoties mūzikas grupā, kas uzstājās korporatīvajos pasākumos un kāzās. Pēcāk viņa pievērsās folkmūzikai un dažādu grupu sastāvā apceļojusi pasauli. Tieši pasaules pieredze ļāva noticēt savām spējām un ievirzīt radošo enerģiju produktīvā gultnē.
Aizgājusī vasara Būū pagāja koncertu virpulī, dažkārt uzstājoties pat trīs reizes dienā, bet viņas spilgtākais notikums bijis laivu brauciens: būšana mīļākajā vietā – pie dabas. Tur viņa runā ar kadiķiem, klausās putnos un apskauj kokus, neslēpjot savu pagānisko dabu.
Iepriekšējā naktī debesis plēsa biedējošs pērkona negaiss. Rīts atnāk mierīgs, bet gaisā jūtams rudens. Būū nepiespiesti un brīvi ieritinās krēslā, atzīstoties, ka naktī daudz raudājusi. Viņas dzīvē ir noslēdzies viens posms un sācies jauns.
– Ar kādām sajūtām tev atnācis šis rudens?
– Ar ļoti spēcīgām emocijām. Katru gadu palielinās mana sievietes jutība pret dabu, enerģijām, un tagad ir sajūta, ka šis man ir raganiņu iesvētību posms.
Vakar piedzīvoju impulsu rakstīt dziesmu par to, kā es mežā satieku vecu sievu ar sirmu bizi un sudraba rotaslietām, kura man stāsta visādas gudrības. Tā sieviete esmu es vecumdienās. Viens, ko viņa man pasaka, – lai visu, ko viņai jautāju, uzrakstu uz lapiņas, aizmirstu un palaižu vaļā no kāda jumta, kad pie horizonta ceļas vētra.
