Bijušais mācītājs Juris Rubenis par integrālo garīgumu. Kas tas ir?
JURIS RUBENIS, Integrālās izglītības institūta programmas direktors, Kena Vilbera grāmatu Integrālais garīgums uzskata par vienu no nozīmīgākajām mūsdienu grāmatām par garīgumu. ANNAS PSIHOLOĢIJA aicināja viņu uz skaidrojošu sarunu par to, kas tad īsti ir integrālais garīgums.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Jānis Deinats)
«Neraizējieties, tas ir daudz vienkāršāk, nekā izklausās!» (Kens Vilbers).
Daudzi ir dzirdējuši vārdus integrālā teorija un integrālais garīgums. Ko tas īsti nozīmē, un kā to var izmantot pasaules un sevis iepazīšanā un izaugsmē? Par integrālās teorijas pamatlicēju tiek uzskatīts amerikāņu rakstnieks, filozofs un mistiķis KENS VILBERS, kura grāmata Integrālais garīgums nupat iztulkota arī latviešu valodā.
Pirms vairākiem gadiem Juris Rubenis rakstīja: «Ir tik komfortabli dzīvot ar pārliecību, ka esmu atradis pašu pareizāko pasaules uzskatu, ticību, dzīvesveidu. Tas ļauj ar sirsnīgu līdzcietību vai augstprātīgu nicinājumu raudzīties uz pārējiem, kas «neko no dzīves nesaprot». Ja kādam jāmainās, tad, protams, citiem, ne jau man.» Kā izbēgt no iestrēgšanas šādā komfortā?
– Kā varētu saprotami definēt, kas īsti ir integrālais garīgums?
– Lai atbildētu, vispirms jāpārdomā, ko mēs saprotam ar vārdu garīgums. Mēģināšu iezīmēt, kā to saprotu es. Garīgums nenozīmē norobežošanos no uztraucošiem jautājumiem, citiem vārdiem, iekāpju savā kastītē un jūtos labi. Manuprāt, tas ir pretrunā ar laba garīguma nozīmi visdažādākajās tradīcijās.
Daži cilvēki man sacījuši, ka baidās piecdesmit gadu vecumā konstatēt, ka pamatlietas par garīgumu var nākties pārmācīties no jauna. Bet es teikšu – tas ir tā vērts!
Labs garīgums nozīmē prasmi dzīvot pretrunu un paradoksu pilnā pasaulē. Ja lielākā daļa reliģiju definē realitāti kā Dieva radītu, tad man jāiemācās šajā Dieva radītajā (jeb dievišķās izcelsmes) realitātē dzīvot. Un tajā ir viss – saprotamais un nesaprotamais; tas, kas man patīk, un tas, kas nepatīk. Būt kontaktā ar visu, kas šajā pasaulē sastopams, nozīmē arī spēju izturēt zināmu spriedzi. Vārds integrāls (jeb vesels) ir antonīms vārdam sinkrētisks. Sinkrētiska pieeja nozīmē dažādu uzskatu juceklīgu sajaukumu, apslēpjot to savstarpējās pretrunas, bet integrāla pieeja nozīmē dažādu redzējumu gudru izlīdzsvarošanu (atbilstoši katra vērtībai) un apvienošanu vienotā modelī. Ir milzīga atšķirība starp jēgpilnu vienotību un jucekli. Tieši ar to integrālā teorija atšķiras no dažādām sinkrētiskām teorijām.
– Norobežošanās kastītē no dumjajiem un prastajiem sagādā tikai mānīgu komfortu?
– Jā! Garīgumam būtu pāri visai dzīvei jāveido virsbūve, kas palīdz apgūt, iekļaut un lietot visu realitāti, kādu dzīve piedāvā. Garīgums nav paslēpšanās forma, bet instruments, ar kura palīdzību iemācīties pastāvēt paradoksālā, pretrunīgā un sarežģītā pasaulē un izturēt tās spriedzi.